Patiesību mirkļi un virspusējības
Kroders.lv zibakcija #krodersrunā. 21.-26. septembris
Laikā no 2017. gada 18. augusta līdz 31. oktobrim Kroders.lv organizē sociālo tīklu zibakciju, kurā teātra kritiķi īsā formātā sociālajos tīklos Twitter un Facebook, kā arī portāla sadaļā RUNĀ aicināti paust savu viedokli par apmeklētājiem 2017./2018. gada sezonas jauniestudējumiem vai citiem šajā laikā aktuāliem notikumiem un parādībām (viesizrādēm, pasākumiem, ar teātri saistītām grāmatām, radio/TV raidījumiem, publikācijām utt.).
Zibakcijas ietvaros publicētos viedokļus varēs atpazīt pēc mirkļbirkas #krodersrunā, ļaujot apkopot dažādu paaudžu teātra kritiķu sociālajos tīklos pausto viedokli vienā informatīvā platformā. Vienlaikus šī akcija iecerēta kā eksperiments, aicinot Kroders.lv pastāvīgos autorus aktīvi paust savas domas par sezonas sākuma notikumiem nedaudz atšķirīgā formātā.
Zibakcijas mērķis ir apzināta spēle/spēlēšanās ar 21. gadsimta interneta piedāvātājām iespējām paust viedokli par jebkuru notikumu pāris sekunžu laikā, sasniedzot plašu mērķauditoriju. Arī Kroders.lv kā elektronisks medijs nākotnē tieksies uz maksimāli ātru teātra aktuālo procesu atspoguļojumu, tādēļ šī zibakcija iecerēta kā nosacīta iesildīšanās turpmākajam darbam.
Dailes teātra jauniestudējums “Svinības” Aleksandra Morfova režijā (pirmizrāde – 2017. gada 20. septembrī)
Baiba Kalna-Puķīte, 21. sept. 2017
Skeleti no Dailes teātra “Svinību” personāžu skapjiem gāžas ārā ar apbrīnojamu konsekvenci un eleganci. Izrāde – ģimenes portrets interjerā, paradoksāls un vienlaicīgi ironisks. A. Morfovs cenšas būt maksimāli precīzs attiecībā uz stilu, izvēloties, ko un kā runāt. Visnotaļ ansambliska izrāde. #krodersrunā
Armands Kalniņš (“Skatītājs VĒRTĒ”), Facebook, 22. sept. 2017
“Svinības” Dailes teātrī – neizmantoto iespēju izrāde, kaut daudzviet nebūt ne peļama. Norises ir “kā pa viļņiem” – patiesību mirkļi, sasprindzinājuma pilni dialogi, bet tad – diezgan apkaunojošas pliekanības vai virspusējības, kas vēstījumu degradē. Pedofīlija (kaut vai tikai pieļāvumā veidā) ir pārāk smags jautājums, lai to piezemētu jautrās dziesmiņās vai virspusēji tvertās rasisma vai homofobijas epizodēs (tās ir diezgan nenopietni atainotas). Bīstamāks taču nav tas rasisms (vai cita līdzvērtīga kaite), kas parādās atklāti (ar to var samērā efektīvi cīnīties), bet gan tas, kas ir slēpts, parādās pusvārdos, attieksmēs, netiešā diskriminācijā. Bet, ja aktieris izrādes noslēgumā kustas skaņdarba jautrā ritmā, tas visu izrādīto padara par nieku. [..] Vai tas skatītājiem būtu par smagu? Neesmu pret humoru, bet grūti iedomāties, ka tāda līmeņa jokus stāstītu Ziemeļvalstu samērā labi situēti cilvēki. [..] Filma “Festen” (“Svinības”, 1998, režisors Tomass Vinterbergs) savulaik radīja daudz lielāku iespaidu (arī Daugavpils teātra izrāde “Jubileja ’98”). Varbūt aktuālāks būtu bijis citas Vinterberga filmas (“Medības”) pārnesums uz skatuves? #krodersrunā
Dita Jonīte, Facebook, 22. sept. 2017
Ja manā ģimenē no skapja izbirtu kaut viens tāds skelets kā Dailes teātra “Svinībās”, es uz vietas nošautos. Bet Dailes glamūrajā iestudējumā finālā “nomierinoši” skan “Mīļais nesteidzies! Kam jānotiek, notiksies!”… Kaut kā neadekvāti. #krodersrunā
Dailes teātra jauniestudējums “Zēni” Dmitrija Petrenko režijā (pirmizrāde – 2017. gada 22. septembrī)
Toms Čevers @klzirgi, Twitter, 23. sept. 2017
Angļu ZĒNI un meitenes ne tikai lūko dzīves jēgu, bet arī risina atkritumu apsaimniekošanas problēmas – par daudz tā darāmā. #krodersrunā
Valmieras Drāmas teātra jauniestudējums “Mazās traģēdijas” Sergeja Ščipicina (Pēterburga) režijā (pirmizrāde – 2017. gada 22. septembrī)
Armands Kalniņš (“Skatītājs VĒRTĒ”), Facebook, 24. sept. 2017
Puškina “Mazās traģēdijas” Valmieras teātrī: ļoti jauks iestudējums (grūti sabojāt izrādi, ja tajā skan “Rammstein”, arī citu skaņdarbu izvēle ir trāpīga, piemēram, Dalida “Bang Bang”). Īsts spēles prieks, vienots ansamblis, kurā labi iekļaujas arī jaunie aktieri. 1. aina gan vēl biklāka (..), bet turpinājums – pārliecinošs. [..] Uzrunāja gan čaklā darbarūķa Saljēri (Dace Everss!) mokas, talantīgo, izlaidīgo un bezatbildīgo Mocartu (sauktu par Mōci, kuru “liderīgi” spēlē un tā pārliecina Mārtiņš Meiers) vērojot [..], gan „Akmens viesis” (K. Freimaņa atturīgā Melnā cilvēka statuja, Jakovela aizrautīgais Dons Huans un rafinētā Vānes Donna Anna) [..]. Izskatās, ka šī Valmieras teātra sezona būs ne vien stipro sieviešu sezona, bet arī uzskatāmi pārliecinās par pievēršanos jaunajiem skatītājiem (studentiem, skolēniem un citiem, kas jūtas “neiesūnojuši”), viņu uztverei atbilstošā formā (“Pazudušais dēls” varbūt bija pirmā vērā ņemamā “bezdelīga, kas šo pavasari nes”). Izrādes raksturojumā nav jāraksta, piemēram, “Neiesakām skatītājiem, kas vecāki par 50”, bet varbūt šādu brīdinājumu gan: “Neiesakām tiem, kas vēlas skatīties tradicionāli iestudētu izrādi.” #krodersrunā
M. Čehova Rīgas Krievu teātra jauniestudējums “Gandrīzlaime” Sergeja Golomazova režijā (pirmizrāde – 2017. gada 23. septembrī)
Armands Kalniņš @KalniArmands (“Skatītājs VĒRTĒ”), Twitter, 23. sept. 2017
“Gandrīzlaime” Rīgas Krievu teātrī – simpātiska, humors + sentiments. #krodersrunā
Ieva Rodiņa, Facebook, 26. sept. 2017
“Gandrīzlaime” M. Čehova Rīgas Krievu teātrī – attiecību komēdija, kādu Latvijas teātra repertuārā principā trūkst, kaut arī izrādē sentimentālā ir vairāk nekā komiskā. Iestudējumu veido 9 atsevišķas epizodes, kurās ieraugāmi dažādu paaudžu aktieri, kas bezpersoniska tirdzniecības centra 0-tajā stāvā izspēlē dažādus stāstus par mīlestību. Mazāk veiksmīgas, nedaudz gausas un pārlieku emocionāli eksaltētas epizodes mijas ar asprātīgām. Atmiņā paliekošs ir Danas Bjorkas un Jevgeņija Korņeva duets, pašironiski izspēlējot biznesmeņu-lauleņu attiecības. #krodersrunā
Ieteikt
GITAVGM
” …… varbūt šādu brīdinājumu gan: “Neiesakām tiem, kas vēlas skatīties tradicionāli iestudētu izrādi…… ” – – – – – Nu, kas tas ir vētra-ar-ārā latviešiem ar to mūžīgo negatīvo pareģojumu vai, kā šeit, negatīvo ieteikumu: NE-IESAKĀM?!? – Nu, ja izrāde NAV IESAKĀMA, tad kādēļ vispār to pieminēt? Kādēļ vispār par to rakstīt feisbukā, kroderī, u.t.t.??? – Vai nevarētu vienreiz, tā sacīt, eksperimentāli pamēģināt un pateikt to pašu POZITĪVI: “Iesakām tiem, kuri vēlas skatīties netradicionāli iestudētu izrādi” – ko? Vai neizklausās tā kā drusku labāk? Lai gan latvietis nevar citādi parādīt savu vīzdegunību jeb snobismu – kā neiesakot tiem, kuri [zemteksts: ir tik atpalikuši un neizsmalcināti pretēji man, ka] vēlas skatīties tikai tradicionāli iestudētas izrādes. – – – Lai tik nāk un lai tik skatās – kam ta’ tās rādīšanas spēles ir domātas, ja ne SKATĪTĀJIEM!