Teātris tekstā: robežu pārskatīšana

11. martā Liepājas Universitātes ikgadējās konferences “Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā” ietvaros notika tematiskā diskusija “Teātris tekstā: robežu pārskatīšana”.

Sarunā par terminoloģijas izmantošanu teātra nozarē (zinātniskajā darbā, darbā ar studentiem, praksē teātrī u. tml.) diskutēja literatūrzinātniece, teātra skatītāja Zanda Gūtmane, teātra zinātniece Vēsma Lēvalde, dramaturģe Rasa Bugavičute-Pēce, režisors un pedagogs Dmitrijs Petrenko, režisore, Latvijas Kultūras akadēmijas Skatuves mākslas katedras vadītāja Zane Kreicberga . Diskusijas moderators – teātra kritiķis, laikraksta “Diena” žurnālists Atis Rozentāls.

No 2020. gada rudens Latvijas Kultūras akadēmija kopā ar sadarbības partneriem – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, Latvijas Mākslas akadēmiju, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu – īsteno valsts pētījumu programmas projektu “Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai”/ CARD Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Valsts pētījumu programmas “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai” (2020.–2022.) ietvaros. VPP projekta CARD mērķis ir veidot starpdisciplināru cilvēkkapitāla un zināšanu bāzi par kultūras kapitāla daudzveidību un vērtību, kultūras sektora ekosistēmas dzīvotspēju veidojošiem procesiem kā resursu Latvijas ilgtspējīgai attīstībai. Diskusija “Teātris tekstā: robežu pārskatīšana” notika skatuves mākslas apakšprojekta “Laikmetīgā teātra terminoloģija: jēdzieni un koncepti” ietvaros un iepazīstināja ar projekta procesu.

Diskusijā tika aplūkoti dažādi aktuāli jautājumi:

Vai par teātri rakstošajiem kritiķiem un pētniekiem pietiek terminu latviešu valodā, lai aprakstītu visas ar teātri (arī dramaturģiju) saistītās parādības, kas ienāk mūsu ikdienā, un arī tādas, kas pastāv jau sen? Vai šajā terminoloģijā viss ir skaidrs un nav pretrunu?

Kā “legalizēt” un/vai aizstāt jēdzienus, ko teātrī ikdienā lieto, bet kas faktiski ir žargons, (piemēram, vārds “atmēģināt”?

Vai ir iespējams identificēt principus, kā nepieciešamības gadījumā strauji ģenerēt terminoloģiju (piemēram, Ģertrūdes ielas teātris lieto jēdzienu “tālizrāde”)? Un kā vienoties, lai nenonāktu situācijā, kad vienam procesam parādās desmit apzīmējumi?

Par šiem un citiem jautājumiem uzzini diskusijas videoierakstā.

Visi Zoom konferences video ieraksti, tostarp teātra sekcijās nolasītie pētnieku referāti, skatāmi Liepājas Universitātes mājaslapā šeit.