Teātra atspere duras un tur

Savā garajā radošajā mūžā režisors Oļģerts Kroders neapšaubāmi iedvesmojis daudzas latviešu teātra personības – gan uz skatuves, gan ārpus tās. Šoreiz #kroderdienu sarunu ciklā teātra zinātniece Lauma Mellēna-Bartkeviča par Oļģerta Krodera radošo mūžu iztaujā liepājnieci, teātra zinātnieci, grāmatas “Hamleta vārdi” (2017) autori Vēsmu Lēvaldi. 

Viņa Krodera laikā Liepājas teātrī vispirms īsu brīdi mācījusies Liepājas teātra 3. studijā, bet pēc tam 13 gadus darbojusies aiz skatuves ģērbējas, suflieres, izrāžu vadītājas un režisora asistentes ampluā, strādājot pie iestudējumiem, ko mūža nogalē Kroders pats atzinis par tādiem, kas tuvu viņa paša izrādes ideālam.

Krodera personības un teātra ietekmi savā dzīvē Vēsma salīdzina ar attīstību pa spirāli, tikai šoreiz tā drīzāk esot atspere gultas matracī, kas nemitīgi par sevi atgādina un ne vienmēr patīkamā veidā, tomēr nekādi neļauj apstāties pie sasniegtā. Ja nebūtu “Krodera atsperes”, diez vai žurnāliste ar ceturtdaļgadsimta stāžu, no tiem 15 gadiem “Dienas biznesā”, atgrieztos pie teātra: ķertos pie maģistratūras studijām rakstniecībā un pēc tam doktorantūras studijām teātra zinātnes nozarē, lai taptu vispirms promocijas darbs un pēc tam monogrāfija par Krodera četriem “Hamleta” iestudējumiem kā viņa režijas mūžīgās atgriešanās tēmu.

Šoreiz no Krodera mantojuma vairāk par Kroderu kā pirmo postmodernistu latviešu teātrī, viņa  “Aiju” un “Kaiju” un, protams, “Hamletu”, paverot arī režisora daiļrades mazāk pētītas jomas – publicistikas un teātra kritikas  – durvis.