Teātris elpo. “Spēlmaņu nakts” 2021

Septītajā KuKū [kritiķu] klubiņa sērijā – sarunas par un ap nesen aizvadīto Latvijas teātra Gada balvas “Spēlmaņu nakts” apbalvošanas ceremoniju un laureātiem.

Izpaliekot stingram sezonu sadalījumam, rūpīgi plānotam un atbilstoši īstenotam žūrijas darbam, teātris Latvijā šajos divos gados pierādījis, ka ir augoša, kustīga, daudzveidīga un sadarbspējīga (kā tie sertifikāti, kurus nopīkstinot var ienākt teātrī) ekosistēma. Ne bez izņēmumiem, tomēr ar procentuāli iespaidīgu vakcinācijas aptveri. Radoša un neiznīcināma, par spīti periodiski visai pamatotai depresijai un humora izjūtas krīzei. 

Līdz pat 15. novembrim nebija pārliecības par “Spēlmaņu nakts” ceremonijas iespējamību 23. novembrī klātienē Dailes teātrī. Tomēr tā notika – apliecinoša, muzikāla un daudzveidīga, neizpaliekot pārsteigumiem un gandarījumam  ne uz skatuves, ne zālē, ne arī pie zilajiem ekrāniem. 

KuKū klubiņa diskusijā par šī gada “Spēlmaņu nakts” ceremoniju, to pavadošām pārdomām un emocijām, žūrijas darbu, nominācijām, soļiem ceļā uz pārmaiņām un mums visiem šajā ārējo apstākļu stipri sašūpotajā kuģī uz sarunu aicināju pagājušā gada žūrijas priekšsēdētāju un šī gada žūrijas dalībnieci teātra kritiķi Zani Radzobi, Latvijas Kultūras akadēmijas profesori, teātra nozares pedagoģi un režisori Zani Kreicbergu un teātra kritiķi un žurnālistu, vairākkārtēju žūrijas dalībnieku Ati Rozentālu.

[C]Teātris elpo. Šī frāze bija iegravēta uz 2021. gada “Spēlmaņu nakts” “Skatuves naglām”. Jo tieši šis apliecinājums ir galvenais ikvienam, kas teātra procesā iesaistīts.[C2]

Skaidrs ir tas, ka šobrīd nekas nav tā, kā agrāk. Un, iespējams, nekad nebūs. Taču šī apziņa nesusi arī jaunas iespējas domāt par vērtēšanas modeļiem un kritērijiem, atrodot jaunus veidus, kā izcelt īpašus nopelnus un panākumus, pārskatīt rutīnas procedūras, paverot ceļu, iespējams, jauniem un attīstāmiem scenārijiem teātra ekosistēmas stimulēšanai.