Skip to main content Skip to footer
  • Rezcenzijas
  • Viedokļi
  • Par Teātri
  • Jaunumi
  • Rakstu Arhīvs
  • Rezcenzijas
  • Viedokļi
  • Par Teātri
  • Jaunumi
  • Rakstu Arhīvs

Par teātri

17. jūlijs 2023 / 0 komentāri
Apgāds “Zinātne”

Latviešu modernisma teātris un žests

Fragments no Ritas Lūriņas grāmatas "Latviešu modernisma teātris un žests" (2023)

Apgādā “Zinātne” ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) atbalstu klajā nākusi LKA docentes, skatuves kustības pedagoģes Ritas Lūriņas monogrāfija “Latviešu modernisma teātris un žests”.

Grāmatas pamatā ir Ritas Lūriņas promocijas darba pētījums, kas apliecina rūpīgu iedziļināšanos 19. gadsimta un 20. gadsimta pirmās puses teātra procesos Eiropā un Latvijā, saskatot un atklājot daudzas būtiskas šī laikposma skatuves mākslas kopsakarības. Autores primārais mērķis ir aplūkot, kā mainījies aktieru spēles stils latviešu teātra sākotnējā darbības periodā no pirmsākumiem 19. gadsimta 60. gadu beigās līdz Latvijas neatkarības zaudēšanai 20. gadsimta vidū.

Šī procesa izvērtējumā rūpīgi analizētas saiknes ar Eiropas teātra tendencēm, pamatoti norādot, ka latviešu teātra veidošanās visciešāk saistīta ar vācu, bet vēlāk arī ar krievu teātra praksi. Tieši šīm tradīcijām pētījumā izsekots detalizēti, nonākot pie daudzām novatoriskām atziņām attiecībā uz to ietekmi, pārmantojumu un pielietojumu latviešu skatuves un teātra pedagoģijas praksē. Būtiska pētījuma novitāte ir pievēršanās šķietami marginālām teātra formām, kas saistītas ar populāro kultūru un muzikālā teātra izpausmēm, tostarp skatuves deju. Atklāta gan 19. gadsimta muzikālā teātra lielā nozīme aktieru profesionālajā pilnveidē un tēlojuma daudzpusībā, gan vēlākais iespaids, ko atstājusi skatuvisko deju un kustību profesionālā apguve. Monogrāfijā parādīts, kā dažādās ietekmes sintezētas latviešu teātra praksē. Nozīmīgs ir detalizētais izsekojums latviešu teātra sākotnējā perioda veidotāju – režisoru, aktieru, skatuves pedagogu un skatuves mākslas teorētiķu devumam teātra attīstībā. Izteiktās atziņas ir pamatotas ar rūpīgu izpētes darbu, īpaši – daudzu nepublicētu arhīvu studijām. Ritas Lūriņas novatoriskais un niansētais pētījums ļauj ieraudzīt latviešu teātra attīstību jaunās kopsakarībās.

Ar autores atļauju un sadarbībā ar apgādu “Zinātne” piedāvājam iepazīties ar fragmentu no grāmatas – apakšnodaļu “Aisedoras Dunkanes dejas skolas iezīmes Latvijas deju un ritmikas skolās un Felicitas Ertneres radošajā un pedagoģiskajā darbībā”.

Fragments lasāms, klikšķinot šeit  vai uz PDF ikonas:

 

Dalīties Post Ieteikt

Saistītie raksti

Kroders.lv

Starptautiskā teātra diena 2025: autoritārisma ēnā

27. marts 2025 / 0 komentāri
Kroders.lv

2025. gada teātra jubilāri

10. februāris 2025 / 0 komentāri
Gundega Saulīte

Aicinājums – nest prieku un gaišas domas

02. decembris 2024 / 0 komentāri

Atsauksmes

Rakstīt atsauksmi

Visi autori

    • Kroders.lv
    • Ieva Rodiņa
    • Atis Rozentāls
    • Silvija Radzobe
    • Lauma Mellēna-Bartkeviča

Par mums

Moto: “Teātris ir viena jancīga padarīšana…” (Oļģerts Kroders). KRODERS.LV ir informatīva un analītisku domu telpa.

Pats o.k.

OĻĢERTS KRODERS
(09.08.1921 – 10.10.2012)
Latviešu teātra režisors, pedagogs un aktieris, aktrises Hertas Vulfas un teātra kritiķa Roberta Krodera dēls.

Kontakti

  • Galvenā redaktore Ieva Rodiņa
    ieva@kroders.lv
  • Redaktore Vēsma Lēvalde
    vlevalde@gmail.com
  • Jaunākā redaktore Paula Kļaviņa
    info@kroders.lv
  • Ziņu redaktore Ramona Rubene
    info@kroders.lv
  • Galvenā redaktore
    Ieva Rodiņa
    ieva@kroders.lv
  • Redaktore
    Vēsma Lēvalde
    vlevalde@gmail.com
  • Jaunākā redaktore
    Paula Kļaviņa
    info@kroders.lv
  • Ziņu redaktore
    Ramona Rubene
    info@kroders.lv