2025. gada teātra jubilāri

2025. gada janvāris

6. janvārī aktierim MATĪSAM BUDOVSKIM – 30!

Matīss Budovskis dzimis 1995. gada 6. janvārī. Beidzis Leļļu teātra kursu. Darbojies sava pedagoga Elmāra Seņkova izveidotajā teātra apvienībā “esARTE”, Latvijas Radio, tāpat darbojies režijā, strādājis Liepājas teātrī un Latvijas Nacionālajā teātrī.

Spēlējis tādās Nacionālā teātra izrādēs kā “Perfektā teikuma nāve” (2021; Aleksandrs Suščevskis ), “Sapnis vasaras naktī” (2021; Niks Botoms ), “Aka” (2022; Rūdolfs Sniedze), “Spēlēju, dancoju” (2023; Zemgus, Resnais Velns), “Garderobisti” (2024; Edijs ) u. c. Veidojis režiju tādām Liepājas teātra izrādēm kā “Dziesmu svētki” (2023), “Rītausma Vakaros” (2024).

Nacionālā teātra tīmekļvietnē par M. Budovski rakstīts: “Siltums un jūtīgums, inteliģence un muzikalitāte, vērīgums pret pasauli un interese par to, ko mākslinieks 21. gadsimtā var darīt, lai šī pasaule taptu labāka, ir Matīsa personības kvalitātes, kas gaida “izrāvienu” uz skatuves, vienalga, vai kā aktierim vai režijā.”

Uzzini vairāk: https://teatris.lv/makslinieks/matiss-budovskis/

 

10. janvārī režisoram VALTERAM SĪLIM – 40!

Valters Sīlis dzimis 1985. gada 10. janvārī. Izglītību ieguvis Latvijas Kultūras akadēmijā dramatiskā teātra režijas specialitātē, kā arī ERASMUS programmā studējis teātra režiju Varšavā. No 2024. gada februāra – Liepājas teātra valdes loceklis mākslinieciskajos jautājumos.

Režisējis izrādes Nacionālajā teātrī, Liepājas teātrī, Ģertrūdes ielas teātrī, Dirty Deal Teatro u. c. Nozīmīgākās izrādes ir “Dažas atklātas fotogrāfijas” (2008), “Pierādījums” (2010), “Leģionāri” (2011), “Osedžas zeme” (2012), “Sarkangalvīte” (2013), “Divu kungu kalps. Anno 1963” (2013), “Zudusī Antarktīda” (2015), “Svina garša” (2016), “Savādais atgadījums ar suni naktī” (2017), “Liepāja – Latvijas galvaspilsēta” (2018),  “Mežainis” (2018), “Puika, kurš redzēja tumsā” (2019), “Izskatās, ka tu mirsi” (2020), “Tēvs Klusums” (2024) u. c.

V. Sīlis par teātri: “Teātra uzdevums ir nedistancēties no dažādiem cilvēkiem, pamanīt, nevis nosodīt, un uz skatuves parādīt arī to, kas sabiedrībā ir neglīts, ļaujot katram asociēties ar tām rakstura īpašībām, kas ir nevēlamas vai nosodāmas.”

Nacionālā teātra tīmekļvietnē rakstīts: “Sociāli aso tēmu uztaustīšana šodienā un pagātnē ir ne tikai Valtera Sīļa aicinājums, bet arī radošā niša, kurā viņš jūtas vislabāk, [..] Valters Sīlis ar ķirurga precizitāti uztausta kādu jautājumu, kas nodarbina viņu pašu, un tad uzdod to saviem skatītājiem. Valters Sīlis nedod atbildes, viņa izrādes provocē domāt un ir ceļazīmes, kā uz pasauli raudzīties ne tikai caur savu ego, savu individuālo redzesleņķi, bet caur plašākas sociālās grupas skatapunktu.”

Iesakām noklausīties: https://klasika.lsm.lv/…/rezisors-valters-silis-teatra…/

 

13. janvārī aktierim GATIM GĀGAM – 50!

Gatis Gāga dzimis 1975. gada 13. janvārī Ugālē. Izglītību ieguvis Latvijas Kultūras akadēmijā starpvalstu kultūras sakaru programmā. Ieguvis bakalaura grādu kultūras teorijā un menedžmentā, kā arī maģistra grādu teātra režijā. Jaunā Rīgas teātra aktieris no 2004. gada līdz 2017. gadam, bijušas arī lomas  Dirty Deal Teatro, Ģertrūdes ielas teātrī, Valmieras teātrī un citviet.

Spēlējis tādās izrādēs kā “Deguns” (2006), “Tas notika ar viņiem” (2007), “Spēlējot Upuri” (2009), “Otello” (2010), “Ilgu Tramvajs” (2013), “Kontrabass” (2014), “Pilna Māras Istabiņa” (2016), “Heda” (2017), “Saniknotā slieka” (2017), “Raudives radio” (2018), “Augusts, zupas neēdājs” (2022) “Garā nedēļas nogale” (2023) u. c.

Filmējies arī vairākās latviešu filmās, tai skaitā “Paukotājs” (2009), “Seržanta Lapiņa atgriešanās” (2010), “Izlaiduma gads” (2014), “Paradīze ‘89” (2018), “Dvēseļu putenis” (2019), u. c.

Iesakām noklausīties: https://replay.lsm.lv/lv/klausies/ieraksts/lr/62206/jauna-rigas-teatra-aktieris-gatis-gaga-visa-mana-dzive-ir-nejausibu-virkne

 

18. janvārī aktierim un režisoram ARNIM OZOLAM – 70!

Arnis Ozols dzimis 1955. gada 18. janvārī. Izglītību ieguvis Dailes teātra 6. studijā, kā arī LVK Kultūras un mākslas zinātņu fakultātē studējis režiju. Savulaik stažējies pie franču teātra metra Žana Pjēra Vensāna. Turklāt Dailes teātrī par aktieri un režisoru strādājis no 1974. gada līdz 2005. gadam.

Iestudējis aptuveni 50 izrādes dažādos Latvijas teātros, kur lielākā daļa iestudēta Dailes teātrī. Iestudējis tādas izrādes kā “Meža gulbji” (1995), “Gaidot Godo” (1992), “Divu kungu kalps” (1992), “Kā mīl tā otra puse” (1996), “Kungs iet medīt…” (2002), “Pārītis uz divriteņa” (2003), “Vinsents Brikstonā” (2004), “Šauj amors bultu…” (2009) u. c. Savulaik arī tulkojis filmas un lugas no franču valodas.

 

29. janvārī režisorei, teātra pedagoģei ANNAI EIŽVERTIŅAI ­– 80 (1945–2024)!

Anna Eižvertiņa dzimusi 1945. gada 29. janvārī Cēsīs. Izglītību ieguvusi Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā (mūsdienās Latvijas Kultūras koledža), kā arī Maskavas Valsts teatrālās mākslas institūtā. Bijusi teātra “Skatuve” dibinātāja, direktore un mākslinieciskā vadītāja, Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore, bijusi pedagoģe arī Tautas kinoaktieru studijā (1983–1986) un Latvijas Mūzikas akadēmijā (1988–1993). Savulaik arī bijusi režisore Liepājas teātrī (1975–1977). Pedagoģiskajā darbā nostrādājusi turpat 50 gadu. Ilgus gadus vadījusi kursus “Aktiermeistarības pamati”. Izdevusi arī grāmatu “Ceļvedis darbības teātrī: profesionālās aktieru un režijas mākslas teorija” (2021).

A. Eižvertiņa ir Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere, apbalvota ar Polijas Republikas kultūras ministra Bronzas medaļu “Zasłużony Kulturze Gloria Artis” un Latvijas Republikas Izglītības ministrijas un Kultūras ministrijas Goda rakstiem; saņēmusi arī Teātra dienas izcilības balvu – Jēkaba Dubura balvu par jauno aktieru audzināšanu un ieguldījumu teātra pedagoģijā 45 gadu garumā.

A. Eižvertiņa: “Teātris ir manas mājas un ģimene, un aktieri ir mani bērni.”

 

30. janvārī apaļa jubileja Liepājas teātra aktrisei ILZEI TRUKŠĀNEI!

Ilze Trukšāne dzimusi 1985. gada 30. janvārī. Izglītību ieguvusi Klaipēdas Universitātē. Pēc studiju beigšanas – Liepājas teātra aktrise.

Spēlējusi tādās Liepājas teātra izrādēs kā “Kauja pie…” (2009; Direktore), “Ģimenes lietas” (2011; Policijas seržants), “Malēnieši” (2012; Malēniete), “Advents Silmačos” (2012; Tomulīša), “Bezgalīgo stāstu stāsts” (2014; Signe, Spīgana), “Portreti. Vilki un avis” (2015; Anfusa), “Precības” (2017; Agafja Tihonovna), “Saviļņojums” (2020; Natālija Blūmenšteina), “Jaunā līgava” (2021; Meita), “Grimmi” (2022; Karaliene), “Pilnīgi svešinieki” (2023; Eva) u. c.

I. Trukšāne: “Komēdijas žanrā jūtos diezgan ērti. Man ir tendence gandrīz katrā savā lomā atrast komisko, iespējams, tādēļ, ka arī dzīvē daudzas lietas uztveru caur humora prizmu. Saka jau, ka dzīve ir tāda, kādu to redzam, kādus apzīmējumus paši tai piešķiram.”

Iesakām izlasīt: https://www.kroders.lv/viedokli/464?print

 

2025. gada februāris

10. februārī Valmieras teātra aktrisei SKAIDRĪTEI PUTNIŅAI – 80!

Skaidrīte Putniņa dzimusi 1945. gada 10. februārī Liepājas rajonā. Izglītību ieguvusi Baltijas flotes teātra studijā Liepājā (1968). Kopš 1968. gada Valmieras teātra aktrise.

Spēlējusi neskaitāmās izrādēs Valmieras teātrī, tai skaitā tādās izrādēs kā “Pazudušais dēls” (1970; Ilze), “Vasaras rītā” (1974; Valentīna), “Meldermeitiņa” (1980; Marule), “Ķiršu dārzs” (1986; Duņaša), “Mēs mīlam un mēs dzīvojam” (1992; Moda), “Savējie sapratīs” (1999; Alma Eglīte), “Spēlmanis” (2002; Vecā grāfiene), “Ministrienes kundze” (2002; Krustmāte Savka), “Idiots” (2006; Ģenerāliene Jepančina), “Marija Stjuarte” (2010; Margarita Korla), “Šveiks” (2012; Traktiernieka Paliveca sieva), “Džeina Eira” (2016; Misis Fērfeksa un Hanna), “Ardievas ieročiem” (2019; Medmāsa), “Mēs, roks, sekss un PSRS” (2022; Marija), “Tu saki?” (2024; Baltā dāma) u. c.

Režisors O. Kroders teicis: „Skaidrīte Putniņa ir tipiska tāda aktrise, kurai visu nosaka Dieva dotais talants, jo vismaz viņas aktiera gaitu sākumā tas bija krasi redzams, jo viņai nebija ne zināšanu, ne saprašanas par to, kā teātris jāspēlē. Viņa nebija gājusi īpašās skolās un visu darīja intuitīvi. Palaikam iznāca pavisam jancīgi, bet slikti tas nebija, jo bija talantīgi. Tagad klāt nākusi pieredze, līdz ar to arī saprašana, un var teikt, ka viņa ir kļuvusi par vienu no latviešu teātra interesantākajām aktrisēm.”

Uzzini vairāk: https://valmierasteatris.lv/makslinieks/skaidrite-putnina/

 

12. februārī aktierim JĀNIM DREIBLATAM – 85!

Jānis Dreiblats dzimis 1940. gada 12. februārī Rites pagastā. Izglītību ieguvis Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātē. Liepājas teātra aktieris kopš 1963. gada. Savulaik bijis Liepājas teātra direktors (1991–1997). 2019. gada 23. novembrī saņēma “Spēlmaņu nakts” balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā. 2010. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Spēlējis neskaitāmās Liepājas teātra izrādēs, tai skaitā tādās kā “Parastais brīnums” (1963; ministrs-administrators), “Indulis un Ārija” (1965; Uģis), “No saldenās pudeles” (1968; Pičuks), “Leļļu nams” (1974; Helmers), “Anna Kareņina” (1981; Kareņins), “Hamlets” (1984; Polonijs), “Šveiks” (1986; Francis Jozefs I un Bretšneiders), “Gaisa grābekļi” (1991; Māls), “Figaro kāzas jeb Trakā diena” (1994; Bartolo), “Lilioms” (1996; Doktors Reihs), “Otello” (2000; Brabancio), “Zvanu solo” (2006; Hmelīks), “Ceplis” (2010; Jānis Ūdris, Leimanis, Policists), “Vecās dāmas vizīte” (2016; Pārvaldnieks) u. c.

E. Tišheizere par J. Dreiblatu rakstījusi: “Jēnis ir tāds… ačgārns aktieris, un ir tīri brīnums, ka viņš vispār ir nonācis uz skatuves. Ļoti mierīgs cilvēks, varētu domāt, ka pilnīgi bez temperamenta vai arī ar aktieriem netipisku savaldību tur to ciešos grožos. Ar asu, ironiski ievirzītu prātu, un tas arī aktiera darbā ir tikai par traucēkli. Oļģerts Kroders par tādiem aktieriem teica, ka viņi ir par gudru, jo katru reizi, kad jāļauj vaļa jūtām, iedomājas – nu ko es tā ākstīšos. Bet tas Kroderam pašam nemaz nav traucējis ar šā tipa aktieriem strādāt un dabūt no viņiem ārā emocijas, par kurām tie varbūt i nebija nojautuši.”

Uzzini vairāk: https://liepajasteatris.lv/makslinieks/janis-dreiblats/

 

17. februārī Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktierim ALEKSANDRAM MAĻIKOVAM – 40!

Aleksandrs Maļijovs dzimis 1985. gada 17. februārī. Izglītību ieguvis Glazunova Petrozavodskas valsts konservatorijā. Kamēr bijis students, uzstājies Karēlijas Republikas Nacionālajā teātrī. Kopš 2007. gada Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktieris. Spēlē ģitāru un komponē savas dziesmas.

Spēlējis tādāds izrādēs kā “Graņonka” (2011), “Gandrīzlaime” (2017; Deivs), “Grāfs Monte-Kristo. Esmu Edmons Dantess” (2019), “Hamlets” (2023), “Vecās dāmas vizīte” (2023; Ārsts), “Gogolis. Portrets” (2024), “Notikums Višī pilsētā” (2020; Oficiants), “Lēdija Makbeta” (2025) u. c.

Uzzini vairāk: https://www.mct.lv/en/people/actors-alexander-malikov

 

18. februārī apaļa jubileja Liepājas teātra aktrisei KINTIJAI STŪREI!

Kintija Stūre dzimusi 1995. gada 18. februārī. Izglītību ieguvusi Liepājas teātra 8. studijā.

Spēlējusi tādās Liepājas teātra izrādēs kā “Roberto Zuko” (2019; Skuķis), “Purva bridējs ugunī” (2019; Sieva), “Cietsirdīgās spēles” (2021; Neļa), “Diagnoze-jaunība” (2021; Irēne), “Vairāk par dzīvi” (2022; Trupas dejotāja), “Jasmīns” (2023; Jasmīne), “Māja, kurā vīriešiem ieeja ir aizliegta” (2024; Džuljeta), “Tēvs Klusums” (2024; Koriste) u. c.

K. Stūre: “Teātrī vienmēr uzvar sirsnīgais teātris, kur ir runa par cilvēkiem, attiecībām, un tā ir tā teātra burvība. Tieši cilvēku stāsti.”

Iesakām izlasīt: https://www.kroders.lv/viedokli/1875

Iesakām arī izlasīt: https://teatravestnesis.lv/article/829-ar-darbu-var-daudz-izdarit

 

21. februārī apaļa jubileja Liepājas teātra aktrisei AGNIJAI DREIMANEI!

Agnija Dreimane dzimusi 1995. gada 21. februārī. Izglītību ieguvusi Liepājas teātra 8. studijā.

Spēlējusi tādās Liepājas teātra izrādēs kā “Purva bridējs ugunī” (2019; Sieva), “Sapraši un nesapraši” (2021; Paula), “Cietsirdīgās spēles” (2021; Ērika), “Igauņu bēres 1999” (2022; Bēru kapelas dalībniece), “Medus garša” (2023; Džo), “Kaija” (2023; Ņina Mihailovna Zarečnaja), “Tēvs Klusums” (2024; Koriste) u. c.

Liepājas aktierkursa vadītājs Herberts Laukšteins teicis: “Agniju es vairākkārt studiju laikā esmu sūtījis pie boksa maisa, lai iet un visu to, kas ir viņā iekšā, iebliež boksa maisā – un viņai iekšā ir ļoti daudz. Viņai ir ļoti bagāta emocionālā pasaule, bet viņa sevi ļoti bremzē – lai palaiž sevi vaļā, lai noķer sajūtu, ka nav sevi jātur “pareizos” rāmjos. Viņai ir ļoti brīnišķīgs vokāls, bet vēl ir jāpiestaigā pie boksa maisa.”

Iesakām izlasīt: https://www.kroders.lv/viedokli/1871

 

25. februārī literatūrzinātniekam BENEDIKTAM KALNAČAM – 60!

Benedikts Kalnačs dzimis 1965. gada 25. februārī Rīgā. Izglītību ieguvis Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes latviešu valodas un literatūras nodaļā (1988). Kopš 1988. gada strādā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā, ir tā vadošais pētnieks un direktora vietnieks zinātniskajā darbā, bijis arī institūta direktors (1999–2011), kopš 2013. gada Literatūras nodaļas vadītājs. Kopš 1993. gada strādā Liepājas Universitātē.

Veidojis publikācijas kopš 1985. gada, rakstījis arī recenzijas un izrāžu apskatus. Pirmā publikācija “Lai teātris būtu svētki” žurnālā “Karogs”. Ir dažādi pētījumi latviešu drāmas vēsturē, kā arī postkoloniālisma studijās. 1990. gadu sākumā publikāciju uzmanības centrā ir Mārtiņa Zīverta un Jūlija Pētersona daiļrade, 1990. gadu otrajā pusē – Henrika Ibsena lugas. Turklāt pēdējos gados pētnieciskā darbība saistīta arī ar Rūdolfa Blaumaņa daiļradi un postkoloniālisma problemātikas izpēti 19. un 20. gadsimta mijas un 20. gadsimta literatūrā.

Ir tādu monogrāfiju autors kā “Jūlijs Pētersons – vērotājs laikmetu maiņās” (1996), “Tradīcijas un novatorisms Mārtiņa Zīverta drāmas struktūrā” (1998), “Modernās drāmas aizsākumi” (2001), “Modernisma drāma Vācijā” (2002), “Baltijas postkoloniālā drāma” (2011), “Pavērsiens. Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā” (2022) u. c. Kopā ar V. Hausmani tapuši divsējumu izdevumi “Latviešu drāma. 20. gadsimta pirmā puse” (2004) un “Latviešu drāma. 20. gadsimta otrā puse” (2006).

B. Kalnačs: “Pētniecībā svarīgs faktors ir sava materiāla, savas metodoloģijas apzināšana. Arī pēc tik ilga literatūrzinātnē pavadīta laika es uzskatu, ka joprojām turpinu mācīties. Cenšos pielietot jaunas idejas un meklēt jaunus ceļus. Iepazīstoties ar jaunu metodoloģiju, rodas izaicinājumi – kā to izmantot darbā ar saviem, latviešu literatūras, pētniecības materiāliem. Izmantoju pētnieciskās teorijas, kas lielākoties nāk no Rietumu literatūrzinātnes, tās iepriekš parasti tikušas plaši izmantotas, piemēram, angļu vai vācu literatūras analīzē. Rodas jautājums, es tās varu piemērot saviem pētījumiem latviešu un salīdzināmajā literatūrā? Ir jāapzinās atšķirības, mūsu kultūras specifika, vēsturiskā, sociālā, estētiskā.”

Uzzini vairāk: https://www.literatura.lv/personas/benedikts-kalnacs

Iesakām noklausīties: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/monopols/literaturzinatnieks-benedikts-kalnacs-blaumana-klatbutnes-sajuta.a193306/

 

2025. gada marts

5. martā aktierim JURIM HIRŠAM – 60!

Juris Hiršs dzimis 1965. gada 5. martā. Izglītību ieguvis Latvijas valsts Konservatorijas Nacionālā teātra kursā. Latvijas Nacionālā teātra aktieris kopš 1990. gada. Paralēli teātrim J. Hiršs komponējis un rakstījis dziesmu tekstus. Nozīmīgākais profesionālais sasniegums ir librets V. Zilvera mūziklam “Bāskervilu leģenda” (2015).

Spēlējis neskaitāmās izrādēs Latvijas Nacionālajā teātrī, tai skaitā tādās kā “Sīkstulis” (1990; Diks Vilkinsons), “Bagātību sala” (1992; Izraeles Hendss), “Skroderdienas Silmačos” (1994; Joske), “Orfejs nokāpj ellē” (1996; Vels Ksavjē), “Mana skaistā lēdija” (1999; Fredijs Einsfords-Hils), “Indriķa hronika” (2000; Ako), “Minhauzena precības” (2005; Jukums), “Mērnieku laiki” (2007; Valsts vecākais), “Neuzticīgie” (2009; Augusts Romiņš), “Jūras velni” (2010; Jānis), “Bāskervilu leģenda” (2015; Mortimers), “Zēns” (2016; Ralfa tēvs), “Dūja” (2018; Pēteris Hendriks (Brunis)) u. c.

Nacionālā teātra tīmekļvietnē rakstīts: “Cilvēks – orķestris: spēlē teātri, glezno, dzied, komponē, raksta dziesmu tekstus, ceļ māju, kopj zemi, audzina dēlus. Kurš no dotumiem viņam pašam sagādā lielāko gandarījumu, Juris nepopularizē. Viņa tēli uz skatuves lielākoties ir visai omulīgi, šarmanti un pašapzinīgi, lai gan ir pamats domāt, ka aktierisku gandarījumu viņam sagādā arī izspēlēt pa kādam ķildīgam, egocentriskam un neaptēstam raksturam.”

Uzzini vairāk: https://100.teatris.lv/personality/331/

Iesakām noskatīties: https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/266365/daudz-laimes-jubilar-juris-hirss