Spilgtu personību kaleidoskops operas un baleta jauniestudējumos 2024./2025. gada sezonā

Latvijas Nacionālā opera un balets jaunajā 2024./2025. gada sezonā veidos piecus jauniestudējumus – operas “Hofmaņa stāsti”, “Salome” un “Flavio, langobardu ķēniņš”, kā arī baletus “Kazanova” un “Esmeralda”. Trīs no pieciem sezonas jaunajiem uzvedumiem veidos radošās komandas no Latvijas.

26. septembrī gaidāma sezonas pirmā pirmizrāde – Žaka Ofenbafa opera “Hofmaņa stāsti”. Šī opera tapusi pēc E. T. A. Hofmaņa stāstu motīviem, kas izspēlē mīlas iedomas un patiesu mīlestību, komponistam ļaujot radīt bagātīgu muzikālo partitūru. Latvijas Nacionālajā operā “Hofmaņa stāstu” piektais iestudējums top franču maestro Frederika Šaslēna (Frédéric Chaslin) muzikālajā vadībā. Režisora Aika Karapetjana, scenogrāfa Miķeļa Fišera, kostīmu mākslinieces Kristīnes Pasternakas, horeogrāfes Lindas Mīļās un gaismu mākslinieka Euģenijus Sabaļauska versijā šī opera būs aizraujoši jautrs un vizuāls piedzīvojums ar skaistu mūziku.

2. novembrī pirmizrāde gaidāma horeogrāfa Keneta Tindala un komponista Kerija Mazija baletam “Kazanova”, kura pasaules pirmizrāde notika 2017. gada martā britu kompānijā “Northern Ballet”. Šo darbu, kurā var iepazīt 18. gadsimta slavenā mīlētāja Džakomo Kazanovas dzīvi visā tās krāšņumā un daudzveidībā, ir radījuši horeogrāfs Kenets Tindals (Kenneth Tindall), dramaturgs Īans Kellijs (Ian Kelly), komponists Kerijs Mazijs (Kerry Muzzey), scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Kristofers Orams (Christopher Oram).

Kamermūzikas koncertā “Stāsti man par mīlestību” 16. novembrī Bendžamina Britena mūzikā tiksies solisti Jūlija Vasiļjeva un Artjoms Safronovs, kā arī pianiste Ilze Ozoliņa. Jaunajā zālē no 8. novembra atkal būs skatāmas “Mūzikas skaņas” – visai ģimenei piemērots koncertiestudējums, kas piedāvās satikšanos ar Ričarda Rodžersa un Oskara Hammeršteina pasaulslavenā mūzikla varoņiem. Skatītāju iemīļotie Gadumijas koncerti šosezon notiks jau no 18. decembra kā allaž radot īpašu svētku atmosfēru.

17. janvārī repertuārā atgriezīsies Džuzepes Verdi operas “Makbets” iestudējums. Šo iespaidīgo uzvedumu, kas bija novērtēts ar četrām “Spēlmaņu nakts” nominācijām, veidojuši režisors Viesturs Meikšāns, scenogrāfs Reinis Suhanovs, kostīmu mākslinieki MAREUNROL’S, videomākslinieks -8, horeogrāfe Linda Mīļā un gaismu mākslinieks Kevins Vins Džonss (Kevin Wyn-Jones).

No 19. janvāra visjaunāko Operas apmeklētāju un viņu vecāku iemīļoto koncertu “Mazulis ausās, mūziku klausās’ Beletāžas zālē aizvietos jauna programma, kurai dots nosaukums “Mazulis klausās, sajūtas raisās”. Tajā mākslinieki aicinās pievērst uzmanību dažādajām emocijām, ko klausītājā rada mūzikas brīnums.

21. februārī pirmizrāde paredzēta Riharda Štrausa operas “Salome” jauniestudējumam, ko veidos režisors un scenogrāfs Alvis Hermanis. Operas librets ir Oskara Vailda slavenās lugas ”Salome”  teksta tulkojums vācu valodā. Jūdejas princeses Salomes sirds iekvēl kaislē pret jaunās ticības pravieti Johanaanu. Kad valdnieks Hērods lūdz Salomi viņam dejot, viņas pieprasītā samaksa ir nežēlīga – princese vēlas pravieša galvu… Jūdejā notiekošo stāstu režisors Alvis Hermanis savā jauniestudējumā pārceļ uz mūsdienu Izraēlu – vietu, kur šobrīd ideoloģiju un reliģiju mezgls sapinies visciešāk. Iestudējuma radošā komanda: režisors un scenogrāfs Alvis Hermanis, kostīmu māksliniece Jana Čivžele, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš un videomāksliniece Ineta Sipunova.

Pieminot 1949. gada deportācijas, 25. martā Lielajā zālē notiks koncerts “Dievs, Tava zeme deg!”  Tā programmā skanēs Lūcijas Garūtas un Andreja Eglīša kantāte “Dievs, Tava zeme deg!”, kam jaunu instrumentāciju veido Arturs Maskats, kā arī Pētera Barisona Brīnumzeme un Artura Maskata Lacri mosa.

10. aprīlī Latvijas Nacionālā baleta repertuāru papildinās Čezāres Punji un Rikardo Drigo baleta “Esmeralda”  jauniestudējums Aivara Leimaņa horeogrāfijā. Balets “Esmeralda”  ir vienkāršs un spēcīgs stāsts par mīlestību un nāvi. Tā libreta pamatā ir Viktora Igo slavenais romāns “Parīzes Dievmātes katedrāle”. Aivara Leimaņa radītā “Esmeralda”  būs jau ceturtais šī romantiskā stāsta iestudējums latviešu baleta vēsturē, kurā viduslaiku gaisotni uzburt palīdzēs Mārtiņa Vilkārša scenogrāfija un Ilzes Vītoliņas radītie kostīmi.

18. maijā gaidāma pirmizrāde sezonas pēdējam jauniestudējumam Georga Frīdriha Hendeļa operai “Flavio, langobardu ķēniņš”. Tās galvenais varonis Flavio iekāro sava padomnieka meitu Teodatu. Viņa kaislība izraisa notikumu virkni, kurā savijas mīlas un politiskās intrigas, traģēdija un komēdija. Operu “Flavio, langobardu ķēniņš”  Hendelis sarakstīja 1723. gadā, šis darbs uzskatāms par opermūzikas retumu. Latvijas Nacionālās operas skatītāji šo operu iepazīs augstu novērtētajā Baireitas Baroka operas festivāla 2023. gada inscenējumā, ko režisējis horvātu ievērojamais kontrtenors Makss Emanuels Cenčičs (Max Emanuel Cenčić), iestudējumu veidojot kopā ar scenogrāfu Helmutu Štirmeru (Helmut Stürmer) un kostīmu mākslinieci Korinu Gramosteanu (Corina Grămoșteanu).

Jau tradicionāli 23. maijā Jaunajā zālē skatītājus gaidīs klasiskā un laikmetīgā baleta vakars Iespējams…, kur savus darbus rādīs jaunie horeogrāfi, bet fragmentus no sapņu lomām izdejos Latvijas Nacionālā baleta mākslinieki. Sezonu noslēgs Rīgas Operas festivāls, kas ļaus izbaudīt aizvadīto sezonu spilgtākajos iestudējumus. Plašāk iepazīties ar Latvijas Nacionālās operas un baleta jauno sezonu var vietnē www.opera.lv vai Sezonas grāmatā, kuras drukāto versiju var saņemt LNOB kasē, bet digitālā versija skatāma šeit: https://www.opera.lv/lv/par-mums/sezonas-gramata/