Sarunu ciklā “Simtgade un vēl” – Roze Stiebra

Februāra pēdējā saruna ciklā “Simtgade un vēl”, ko organizē Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) un Nacionālais Kino centrs, notiek trešdien, 28. februārī, plkst.18:00 – LNB Ziedoņa zālē režisore Roze Stiebra runās par topošo pilnmetrāžas animācijas filmu “Saule brauca debesīs”, bet seansā – leģendāru animācijas īsfilmu izlase (1975-2007).

Ciklā Simtgade un vēl katra vakara programmu ievada īss stāstījums par vienu vēl topošu Simtgades filmu (plānoto pirmizrāžu secībā) un iepazīšanās ar filmas režisoru vai radošo grupu. Savukārt sarunas noslēgumā tiek izrādīta šī paša režisora filma vai filmas, kas sniedz ieskatu autora radošajā rokrakstā.

Saruna par topošo pilnmetrāžas animācijas filmu Saule brauca debesīs (pirmizrāde tieši Latvijas Simtgades dienā – 2018. gada 18. novembrī, producē studija Lokomotīve). Filma ir vizuāla poēma par Latviju kā Saules meitu, kura piedzimst tumsā, tiek nozagta, bet vēlāk atbrīvota, lai uzplauktu kā skaists zieds mūžībā. “Saule brauca debesīs – tā senie latvieši dēvējuši saullēktu,” saka Roze Stiebra. “Saule visām tautām vienmēr ir bijusi īpašs svētums, kā gaismas un dzīvības devēja. Un galvenā Saules īpašība ir beznosacījuma mīlestība – tā dāvā savu gaismu un siltumu visiem vienādi. Taču tas ir tikai sākums, doma, no kuras radās samērā smieklīga un aizraujoša animācijas filma par Sauli, Mēnesi un viņu bērniņu, kas  tiek nozagts vai, vienkārši sakot, pazaudēts. Un kurš gan nebūs piedzīvojis drūmos dzīves mirkļus, kad gaisma satumst, pasaule šķiet grimusi purvā un cerības zudušas? Tam iziet cauri arī mūsu filmas varoņi, lai, beidzoties piedzīvojumu virpulim, ikviens kopā ar Sauli varētu uzbraukt debesīs”. Filmas Saule brauca debesīs scenārija autore ir pati Roze Stiebra, filmas māksliniece – Ilze Vītoliņa, bet mūziku filmai sacer komponists Juris Kaukulis un grupa Dzelzs Vilks. Filmu producē Studija Lokomotīve, producents Roberts Vinovskis.

Pēc sarunas skatāmies Latvijas zīmētās animācijas pamatlicējas Rozes Stiebras filmu izlasi, kas veidota gandrīz tikai no leģendāriem darbiem. Tāds ir gan Zelta sietiņš (1975) – pirmā muzikālā filma, kuras pamatā ir Imanta Kalniņa un ansambļa Menuets dziesmas ar Raiņa dzeju; gan ārkārtīgi populārā Zaķīšu pirtiņa (1979), ar kuru uzaugušas jau vairākas skatītāju paaudzes, gan Latvijā pirmā zīmētā filma Kabata (1983), kuras pamatā ir Ojāra Vācieša dzeja, un Atmodas noskaņās veidotā, folklorā balstītā filma Man vienai māsiņai (1984) ar Iļģu mūziku. Programmu noslēdz Rozes Stiebras apjomīgākā sadarbība ar folkloras grupu Iļģi – Raiņa lugas uzvedumā balstītā, pusstundu garā filma Spēlēju, dancoju (2007) ar mākslinieces Helēnas Heinrihsones veidotajiem azartiski spilgtajiem tēliem pārgalvīgi košās krāsās.

Režisore, scenāriste un producente ROZE STIEBRA kopā ar dzīvesbiedru Ansi Bērziņu izveidojusi divdimensiju animāciju Latvijā un uzņēmusi 62 filmas – no īsām miniatūrām līdz pilnmetrāžas darbiem. Saņēmusi Latvijas Kultūras fonda balvu „par profesionālā animācijas kino izveidi Latvijā, cilvēcisko vērtību, labestības un iejūtības veidošanu bērnu apziņā” un Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps par mūža ieguldījumu kinomākslā.