Režisora Oļģerta Krodera simtgadei veltīta izstāde Latvijas Nacionālajā bibliotēkā

Šī gada 9. augustā izcilajam latviešu teātra režisoram Oļģertam Kroderam aprit 100. Godinot mākslinieku, tieši viņa dzimšanas dienā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tiks atklāta režisoram veltīta izstāde “Es varētu būt bibliotekārs”, ko organizē Valmieras teātris sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, pateicoties Kultūras ministrijas atbalstam. Izstāde caur grāmatu atspoguļos režisora laikmetu, viņa laikabiedrus, informatīvos un emocionālos iespaidus. Tajā būs redzami eksponāti no Krodera bibliotēkas, Krišjāņa Salmiņa un Evitas Sniedzes personiskā arhīva. Idejas autors ir Valmieras teātra aktieris Krišjānis Salmiņš, vizuālo risinājumu veidojusi māksliniece Anna Heinrihsone.

„Pēkšņi vienā jaukā dienā, visu bibliotēku, ko esmu visu mūžu…, esmu faktiski kolekcionējis un sakrājis… Milzīgi liela tā bibliotēka ir. To es atdodu Valmieras teātrim – viss, vsjo un cauri! Es braucu dzīvot te šajā istabiņā. Kur jēga? Nekāda.” Oļģerts Kroders. 2002. gadā, pārvācoties uz dzīvi Valmierā, Oļģerts Kroders ieradās ar visu savu ārkārtīgi plašo bibliotēku, kas ietver apmēram 10 640 vienību, periodiskos izdevumus neskaitot. Izstāde ir kā deduktīvs mēģinājums saprast, uzminēt grāmatas nozīmi Krodera dzīvē, attiecībās ar apkārtējiem, to viedoklī par viņu.

Interesentiem tā būs apskatāma no 10. augusta līdz pat 9. oktobrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas 1. stāva ātrijā.

Oļģerts Kroders (09.08.1921. Rīgā – 10.10.2012. Valmierā) dzimis aktrises Hertas Vulfas un teātra kritiķa, tulkotāja Roberta Krodera ģimenē. Ģimenes intelektuālās tradīcijas, paša neatlaidīgais darbs un plašas kultūras intereses izveidojušas Kroderu par vienu no erudītākajām personībām Latvijas teātra mākslā. Strādājis gandrīz visos Latvijas teātros, iestudējot 136 izrādes, bijis kino un teātra aktieris. Bijis izsūtījumā Tālajos ziemeļos (1941–1956). Oļģerta Krodera gara aristokrātisms un iekšēja neatkarība ļāvusi viņam gan mākslā, gan dzīvē vērsties pret garīgu un fizisku varmācību, klišejiskiem estētiskiem kanoniem, iestudējumos uzsverot cilvēka kā domājošas būtnes garīgās aktivitātes, atbildības un iekšējās brīvības nozīmību. Iespējams, tāpēc četras reizes savā mūžā trīs dažādos teātros iestudējis Viljama Šekspīra traģēdiju “Hamlets”. Režisors apglabāts Valmierā, Dīvala kapos.