Piecas izrāžu-lasījumu cikla “Lasām Latvijā” izrādes Nacionālajā bibliotēkā

No 20. līdz 24. februārim Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) būs iespējams atkārtoti noskatīties piecas cikla “Lasām Latvijā” izrādes, kuras tapa un tika izrādītas pērn Latvijas valsts simtgades pasākumu programmas ietvaros. Katru izrādi noslēgs LNB vadošā pētnieka un pastāvīgās ekspozīcijas “Grāmata Latvijā” kuratora Gustava Strengas eseja, ļaujot iepazīt priekšnesumu saturā balstīto grāmatu vēsturisko kontekstu. Ieeja bez maksas.

Izrādes atklāj, kā grāmatas un lasīšanas process gadsimtu gaitā veidoja Latvijas teritorijas iedzīvotāju identitāti un palīdzēja sasniegt valsts idejas īstenošanu. Izmantojot piecas grāmatas, kas radītas dažādos Latvijas vēstures posmos, ir tapuši pieci formas ziņā atšķirīgi, taču konkrētajam izdevumam atbilstoši iestudējumi. Trešās Atmodas laika ieskaņās iznākušais, mašīnrakstā pavairotais un no rokas rokā konspirācijas apstākļos izplatītais žurnāls “Auseklis” (1987—1988), pirmā un vairāku gadsimtu laikā vispopulārākā sprediķu grāmata latviešu valodā Georga Manceļa “Jauna latviešu sprediķu grāmata”, kā arī jau hernhūtiešu rokrakstos latviešu lasītāju sasniegušie un pirmpublicējumu 1905. gadā piedzīvojušie Garlība Merķeļa “Latvieši” bija nozīmīgi mūsu nacionālās pašapziņas veidotāji. Savukārt kā lasīšanas, tā pašapziņas veicināšanas vēsturē īpašs izrādījās Daniela Defo romāna “Robinsons Krūzo” pirmais tulkojums. Tas spēja aizraut 19. gs. cilvēkus, viņus padarot par uzcītīgiem lasītājiem, kuri pēc tam ar zinātkāri varēja sekot jaunlatviešu idejām, bet viņu bērni un mazbērni – jau paši “uzrakstīt” un “izlasīt” brīvu Latviju. Atklājot mūsu valsts liktenī būtisku lappusi, viena no izrādēm pievēršas 1939. gadā izdotajai Kārļa Ulmaņa režīmu slavinošajai grāmatai “Pieci gadi”, kas lietota propagandas nolūkos. Izrāžu-lasījumu ciklā izmantotie izdevumi ir skatāmi LNB pastāvīgajā ekspozīcijā “Grāmata Latvijā” vai arī saistīti ar ekspozīcijā aplūkotajām tēmām.

Izrādes veidojuši LNB pastāvīgās ekspozīcijas “Grāmata Latvijā” kuratori Gustavs Strenga un Maija Uzula-Petrovska sadarbībā ar režisoru Valteru Sīli, mākslinieku Uģi Bērziņu un aktieriem Ingu Tropu, Anci Strazdu, Klāvu Melli un Tomu Veličko.

Gustava Strengas esejas, kuras tika sacerētas nolasīšanai pēc katras no projekta “Lasām Latvijā” izrādēm, apkopotas izdevumā “Grāmata Latvijā / Lasām Latvijā. Esejas par lasīšanas vēsturi”. Izdevums papildināts ar LNB Letonikas un Baltijas centra vadošā pētnieka, literatūrzinātnieka Paula Daijas noslēguma eseju, kas paver skatu uz lasīšanas vēsturi kā plašāku procesu. Lasījuma formāta stilistiskās īpatnības saglabātas, arī publicējot šos tekstus. Savukārt izdevumā iekļautais bagātais fotoattēlu klāsts padziļina ieskatu ekspozīcijā “Grāmata Latvijā”, ļauj tuvplānā aplūkot izrāžu-lasījumu ciklā “Lasām Latvijā” izmantotās grāmatas, kā arī piedāvā ieskatu pašās izrādēs.

Izrāžu-lasījumu programma 20.–24. februārim:

Georga Manceļa (1593–1654) sprediķu grāmata, otrdien, 20. februārī, plkst. 18.30 LNB korē (11. stāvā).

Daniela Defo romāna “Robinsons Krūzo” pirmā tulkojuma lasījums, trešdien, 21. februārī, plkst. 20.10 LNB 1. stāva ātrijā.

Garlība Merķeļa darba “Latvieši” lasījums, ceturtdien, 22. februārī, plkst. 18.30 LNB Konferenču centrā (-1. stāvā).

Kārļa Ulmaņa režīma propagandas izdevuma “Pieci gadi” lasījums, piektdien, 23. februārī, plkst. 18.30 LNB 1. stāva ātrijā.

Žurnāla “Auseklis” (1987—1988) fragmenti, sestdien, 24. februārī, plkst. 15.00 LNB Konferenču centrā (-1. stāvā).

Izdevums “Grāmata Latvijā / Lasām Latvijā. Esejas par lasīšanas vēsturi” no 20. februāra būs nopērkams LNB Draugu telpā / Latvijas valsts simtgades informācijas centrā, LNB 1. stāvā.

Izrāžu-lasījumu ciklu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.