Par līdzjūtību, ģimeni un mīlestību – izdejota baleta “Džungļu grāmata” pasaules pirmizrāde

12. aprīlī pasaules pirmizrādi Latvijas Nacionālajā baletā piedzīvoja komponista Kārļa Lāča un horeogrāfa un libreta autora Raimonda Martinova balets “Džungļu grāmata” .

Balets tapis, iedvesmojoties no angļu autora Radjarda Kiplinga tāda paša nosaukuma stāstu krājuma. Baleta muzikālais vadītājs un diriģents ir Mārtiņš Ozoliņš. Iespaidīgu vizuālo risinājumu jauniestudējumam veidojuši scenogrāfs Didzis Jaunzems, kostīmu māksliniece Elīna Milta Niedrāja, gaismu mākslinieks Kārlis Kaupužs un videomākslinieks Uģis Ezerietis. 

Galvenajās lomās – Dariuss Florians Katana, Eidens Viljams Konefrijs un Aleksandrs Osadčijs (Puisis), Jūlija Brauere, Sabīne Strokša un Izabella Monastirska-Urtāne (Meitene), Alise Prudāne-Spridzāne, Iļana Puhova un Justīna Teličena (Vilkumāte ), Eidens Viljams Konefrijs, Antons Freimans un Raimonds Martinovs (Tīģeris).

Džungļos, kur dzīve rit pēc zvēru valstības noteikumiem, negaidīti uzrodas mazs cilvēka bērns. Viņu atrod Vilcene, kurai labi pazīstama cilvēku daba. Vilcene nolemj puiku pasargāt un pieņemt audzināšanā, jo – “kas zina, varbūt šis būs citāds”. Džungļos mazais zēns pieaug. Tur netrūkst prieka un piedzīvojumu, bet jaunieti kaut kas dzen uz pilsētu pie cilvēkiem, un viņš atstāj džungļus valdnieka Tīģera ēnā. Šķietami cilvēku vidū puisis ir atradis savu īsto vietu, savas mājas, tomēr sirds alkst pēc dabas, dzīvniekiem un džungļiem.

Baleta libretu Raimonds Martinovs veidojis kā bērna stāstījumu par Kiplinga grāmatu, apvienojot fantāziju un realitāti. “Džungļu grāmatas” horeogrāfijas pamatprincips būs dzīvnieku kustības dejas valodā. “Domāju, kā apvienot to, kas mani interesē – zinātni, dabu, dzīvniekus, ar savu profesiju. Un kur nu vēl labāk runāt par dzīvniekiem, ja ne baletā par dzīvniekiem! Lai gan baletā netrūks jautrības, gribu runāt arī par nopietnām tēmām – vides piesārņojumu, mūsu attieksmi pret mūsu planētu un mazākajiem brāļiem dzīvniekiem. Mans mērķis nav nevienu baidīt, bet likt aizdomāties. Un beigu beigās stāsts būs par līdzjūtību, par ģimeni un mīlestību,” stāsta Raimonds Martinovs.

“Mani “uzpirka” Raimonds ar savu degsmi par šo darbu, jo sākotnēji nebija apsolījuma, ka šis balets tiks iestudēts. Ja cilvēks deg par ideju, tad jāļauj to īstenot. Uzrakstīju vienu fragmentu, lai viņš var startēt, tad sapratu, ka ar vienu fragmentu daudz nevar pateikt, tāpēc tapa viss balets. Tā kā man pašam ir bērni, kaut arī jau pieauguši, saprotu šo auditoriju un baletu veidoju tā, lai mazajiem skatītājiem to būtu vērtīgi un interesanti skatīties,” par savu pirmo baletu stāsta komponists Kārlis Lācis.

Saskaņā ar horeogrāfa ieteikumu balets īpaši piemērots ir skatītājiem no desmit gadu vecuma.