Mūžībā devusies režisore Vaira Resne (1951-2023)

2023. gada 28. maijā mūžībā aizgājusi Balvu Goda pilsone, ilggadējā Balvu Tautas teātra un Neredzīgo dramatiskās kopas “Redzēt ar sirdi” režisore Vaira Resne (1951-2023).

Vaira Resne dzimusi 1951. gada 9. septembrī Balvu rajona Susāju pagastā. Pēc Balvu vidusskolas beigšanas sākusi darboties Balvu teātrī. 1977. gadā Vaira beigusi Latvijas Valsts konservatoriju, iegūstot dramatiskā teātra režisora kvalifikāciju. Bijusi Jelgavas Tautas teātra režisores Lūcijas Ņefedovas audzēkne, mācījusies pie Māras Ķimeles, Mihaila Gruzdova un slavenā krievu režisora Anatolija Vasiļjeva.

Kopš 1972. gada Vaira Resne bijusi Balvu teātra mākslinieciskā vadītāja. Viņas vadībā 1986. gadā Balvu teātris ieguvis Tautas kolektīva nosaukumu un kļuva par vienu no spēcīgākajiem amatierteātra kolektīviem Latvijā, kas strādā psiholoģiskā teātra žanrā.

Vaira Resne iestudējusi aptuveni 70 izrādes, to skaitā F. Šillera “Marija Stjuarte”, M. Tvena “Princis un ubaga zēns”, H. Ibsena “Heda Gablere”, Ž. Anuija “Antigone”, Raiņa “Pūt, vējiņi!” un “Krauklītis”, A. Čehova “Bildinājums”, “Ragana”, “Lācis”, “Atraitnīte”, J. Švarca “Paraistais brīnums”, N. Gogoļa “Precības”, Aspazijas “Vaidelote” un “Ragana”, R. Blaumaņa “Pazudušais dēls’, “Trīnes grēki”, “No saldenās pudeles”. Pēdējos gados režisore bija vairākkārt pievērsusies Antona Čehova dramaturģijai, centusies apgūt slavenā režisora Mihaila Čehova pieredzi. Kā rezultāts šiem radošajiem meklējumiem ir Starptautiskais teātra festivāls Balvos “Ķiršu dārzs”.

Vaira Resne vairākkārt saņēmusi Balvu pilsētas Atzinības un Pateicības rakstus, titulu “Balvu goda pilsonis”, 2005. gadā – Kultūras ministrijas prēmiju par radošu veikumu un spilgtiem iestudējumiem. Režisore Vaira Resne bija arī Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere.

KrodersLV redakcija izsaka līdzjūtību režisores tuviniekiem un kolēģiem! Atvadīšanās no Vairas Resnes 2. jūnijā no plkst. 12.00 Balvu Romas katoļu baznīcā.