Skip to main content Skip to footer
  • Rezcenzijas
  • Viedokļi
  • Par Teātri
  • Jaunumi
  • Rakstu Arhīvs
  • Rezcenzijas
  • Viedokļi
  • Par Teātri
  • Jaunumi
  • Rakstu Arhīvs

Jaunumi

01. augusts 2017 / 0 komentāri
Liepājas teātris

Liepājas teātrī top stāsts par ilgām “Heda Gablere”

Liepājas teātrī režisores Lauras Grozas-Ķiberes vadībā pašlaik notiek intensīvs darbs, lai 7. oktobrī pirmizrādi piedzīvotu Henrika Ibsena lugas „Heda Gablere” iestudējums. Iestudējumam mūsdienīgu skatuves versiju radījis britu dramaturgs Patriks Mārbers, nenodarot pāri Ibsena tekstam, to vien nedaudz lakonizējot un piemērojot mūsdienu cilvēku valodai.

H. Ibsena (1828 – 1906) darbi, sākot jau ar 19. gadsimta otro pusi, izpelnījušies plašu starptautisko rezonansi. “Heda Gablere”, lai arī uzreiz pēc tās sarakstīšanas 1890. gadā izpelnījās kritiskas atsauksmes, ir viena no Henrika Ibsena zināmākajām lugām, kas visos pasaules teātros tiek iestudēta joprojām.

Lugas centrā ir sarežģītā, duālā, ļoti spēcīgā un diezgan fatālā ģenerāļa meita Heda. Lai arī tikko apprecējusies, viņa ilgojas būt brīva un meklē apliecinājumu skaistumam, drosmei un varonīgai rīcībai. Heda tiek uzlūkota kā viena no dramatiskā teātra aktrišu izcilākajām lomām.

Izrādē Hedas loma uzticēta aktrisei Anetei Berķei, par kuru Laura Groza-Ķibere saka: “Anete ir gan tehniska aktrise, gan intuitīvi ļoti labi jūt Hedu, pakļaujas viņas izteikti subjektīvajai loģikai. Viņa ir arī pietiekami veselīga personība, lai spētu caur sevi izlaist tās nepatīkamās sajūtas, kuras piedzīvo viņas varone.”

 “Manā uztverē Heda ir savas dzīves starpposmā un piedzīvo vienu no grūtākajām pārejām dzīvē – no jaunas meitenes uz nobriedušu sievieti. Tas ir personības krīzes brīdis, kuru piedzīvo ikviens no mums dažādos posmos un kurš vai nu salauž, vai norūda. Ja pirms vairāk nekā simts gadiem, kad tika sarakstīta luga, tika akcentēti emancipācijas jautājumi un tika runāts par sievietes tiesībām izvēlēties savu dzīvi, tagad mani vairāk interesē Hedas atgriešanās pie sevis, savas iekšējās harmonijas meklēšana – laikā, kad sabiedrībā kvalitatīva komunicēšana iet mazumā un brīžiem mēs par saviem tuvajiem noteikti zinām mazāk, nekā par svešajiem. Manuprāt, Heda uz pasauli skatās ideālistiski un pat utopiski, viņa nespēj sevi realizēt, jo reālajai, praktiskajai dzīvei ir nepiemērota, un viņas tuvāko cilvēku lokā nav neviena, kuram līdz galam uzticēties un kurš spētu viņu atbalstīt,” papildina režisore.

Izrādē piedalās arī aktieri Egons Dombrovskis, Mārtiņš Kalita, Everita Pjata vai Laura Jeruma, Leons Leščinskis, Inese Kučinska, Anda Albuže.

Ar režisori pie šī iestudējuma kopā strādā arī scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece Jolanta Rimkute, komponists Kārlis Auzāns, video mākslinieks -8 un gaismu mākslinieks Jānis Sniķers.

 Izrādē skarto tēmu dēļ to nav ieteicams apmeklēt skatītājiem līdz 14 gadu vecumam.

Dalīties Post Ieteikt

Visi autori

    • Kroders.lv
    • Ieva Rodiņa
    • Atis Rozentāls
    • Silvija Radzobe
    • Lauma Mellēna-Bartkeviča

Par mums

Moto: “Teātris ir viena jancīga padarīšana…” (Oļģerts Kroders). KRODERS.LV ir informatīva un analītisku domu telpa.

Pats o.k.

OĻĢERTS KRODERS
(09.08.1921 – 10.10.2012)
Latviešu teātra režisors, pedagogs un aktieris, aktrises Hertas Vulfas un teātra kritiķa Roberta Krodera dēls.

Kontakti

  • Galvenā redaktore Ieva Rodiņa
    ieva@kroders.lv
  • Redaktore Vēsma Lēvalde
    vlevalde@gmail.com
  • Jaunākā redaktore Paula Kļaviņa
    info@kroders.lv
  • Ziņu redaktore Ramona Rubene
    info@kroders.lv
  • Galvenā redaktore
    Ieva Rodiņa
    ieva@kroders.lv
  • Redaktore
    Vēsma Lēvalde
    vlevalde@gmail.com
  • Jaunākā redaktore
    Paula Kļaviņa
    info@kroders.lv
  • Ziņu redaktore
    Ramona Rubene
    info@kroders.lv