Liepājas teātrī top izrāde „Ģērbējs”

Liepājas teātrī notiek darbs pie nākamā jauniestudējuma – 9. martā pirmizrādi piedzīvos Ronalda Hārvuda lugas „Ģērbējs” iestudējums Dmitrija Petrenko režijā. Režisors gaidāmo izrādi nodēvējis par ilūziju drāmu.

Sers Ronalds Hārvuds (1934) ir britu izcelsmes dramaturgs un scenāriju autors (dzimis Keiptaunā, Dienvidāfrikā). Luga “Ģērbējs” sarakstīta 1980. gadā un ir balstīta autora pieredzē, kad viņš no 1953. līdz 1958. gadam bija aktiera – sera Donalda Volfita ģērbējs.

Vai maz kāds zina, cik daudz enerģijas prasa ģērbēja amats? Nākas ne tikai tīrīt kostīmus, bārdas un ūsas, bet risināt arī aktiera personiskās problēmas, lai viņš vispār spētu kāpt uz skatuves. Normans, kurš savā amatā kalpojis kungam ilgus gadus, zina visu, kas notiek teātrī un kunga galvā. Bet ko darīt, ja ilgstoši esi dzīvojis otra cilvēka dzīvi, mākslas vārdā esi bijis gatavs uz visu, un pēkšņi saproti, ka viss var izgaist pēkšņi un negaidīti?

Reizēm smeldzīgais, reizēm komiskais iestudējums atklās skatītājiem arī daļu no teātra aizkulisēm. Tā darbība notiks divos laikos – pirms izrādes sākuma un tās laikā, bet, kā uzsver režisors, „izrāde nebūs tikai par teātri, tā būs par cilvēkiem. Māksliniekiem, kuri ziedojuši savu dzīvi mākslas vārdā, un apjauš, ka nesaprot, kā dzīvot, kad viss sāk zust.”

Kunga un ģērbēja attiecības izrādē izdzīvos aktieri Edgars Pujāts un Rolands Beķeris. Izrādē piedalīsies arī Anda Albuže, Ilze Jura, Armands Kaušelis, Herberts Laukšteins, kā arī viesmāksliniece, kuru skatītāji pazīst pēc lomām Valmieras Drāmas teātrī – Inga Apine, kas atveidos kunga mīļoto sievieti.

„Ar Ingu mēs visi ļoti ātri sapratāmies. Viņa ir no tiem cilvēkiem, kurai darbs teātrī ir kaut kas vairāk nekā vienkārši uztaisīt lomu, izrunāt tekstu un aizbraukt mājās. Manuprāt, aktiera profesija ir kaut kas dziļāks, pret to ir jāattiecas kā pret kaut ko vairāk, ne tikai darbu. Man liekas, ka mūsu kolektīvā visiem saskan attieksme pret teātri, mēs par to daudz runājam, un ikdienas darbā jūtu, ka visi esam uz viena viļņa,” stāsta D. Petrenko.

Izrādē skanēs komponista  Artura Maskata oriģinālmūzika. „A. Maskats savulaik rakstījis mūziku šim iestudējumam Dailes teātrī 1985. gadā. Viņam šī ir interesanta pieredze, mūzikai būs liela nozīme šajā iestudējumā,” papildina režisors.

Izrādi veido arī scenogrāfe Sintija Jēkabsone, kostīmu māksliniece Baiba Litiņa un gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis.