Liepājas teātrī pēdējo reizi tiks rādītas izrādes “1984” un “51. fotogrāfija”

Oktobra pirmajā nedēļas nogalē Liepājas teātris atvadīsies no divām režisores Lauras Grozas-Ķiberes iestudētajām izrādēm “1984” un “51. fotogrāfija”. Abas tiks spēlētas pēdējo reizi.

6. oktobrī skatītāji aicināti noskatīties utopisko realitāti “1984”, kas veidota dramatizējot vienu no pagājušā gadsimta slavenākajiem darbiem – Džordža Orvela romānu ar tādu pašu nosaukumu. Dramatizējumu veikuši britu autori Roberts Aiks un Dankans Makmillans. Izrāde tika iestudēta 2014. gadā un nominēta “Spēlmaņu nakts” balvai 7 nominācijās.

Orvels savā darbā ir aprakstījis kādu lielvaru, kura ilgojas pēc būtiskas pasaules teritoriālās pārdales un vienas, nemainīgas un nepastrīdamas patiesības ieviešanas un absolutizēšanas. Cilvēki dzīvo nepārtrauktās bailēs no tā, ka viņus novēro Lielais Brālis, kurš viņus var sodīt jebkurā mirklī, lai, nežēlīgi spīdzinot, pārliecinātu par vienīgo patiesību. Tomēr Vinstons Smits sāk rakstīt dienasgrāmatu, satiek Džūliju un iemīlas…

“Iespaids, ko rada Liepājas teātra „1984”, ir līdzīgs belzienam pa pakrūti. Apdullina, sagrābj un atlaiž ļoti lēnām. Un vēl ilgi ir pulsējoša sajūta sirds apvidū,” pēc izrādes noskatīšanās rakstīja teātra kritiķe Līga Ulberte.

Vinstona Smita lomā aktieris Egons Dombrovskis.

Savukārt 7. oktobrī uz skatuves tiks izstāstīts kādas sievietes stāsts iestudējumā “51. fotogrāfija”, kas vēsta par reāli dzīvojošu personu – angļu zinātnieci – bioķīmiķi Rozalindu Franklinu, kura savu mūžu veltījusi DNS struktūras atklāšanai. Rozalindai, neatlaidīgi strādājot, ir izdevies iegūt 51.fotogrāfiju, kas kļūst par atslēgu vienam no 20. gadsimta lielākajiem atklājumiem un zinātnieces lielo iespēju iegūt Nobela prēmiju.

Lai arī izrādes darbība notiek improvizētā ķīmijas laboratorijā – sava veida izolētā vidē, kurā uzturas ne tikai Rozalinda, bet arī pārējie zinātnieki, tā ir asociatīvi atpazīstama. Tā ir izrāde ne tikai par ambīcijām, mērķtiecību un savstarpējo konkurenci skrējienā pēc panākumiem, bet arī par vientulību un nespēju saprasties cilvēciskā līmenī.

Rozalindas Franklinas lomu atveido aktrise Inese Kučinska, par kuru teātra kritiķe Henrieta Verhoustinska ir teikusi, ka tā ir “jauna un citāda lappuse aktrises biogrāfijā”.Oktobra pirmajā nedēļas nogalē Liepājas teātris atvadīsies no divām režisores Lauras Grozas-Ķiberes iestudētajām izrādēm “1984” un “51. fotogrāfija”. Abas tiks spēlētas pēdējo reizi.

6. oktobrī skatītāji aicināti noskatīties utopisko realitāti “1984”, kas veidota dramatizējot vienu no pagājušā gadsimta slavenākajiem darbiem – Džordža Orvela romānu ar tādu pašu nosaukumu. Dramatizējumu veikuši britu autori Roberts Aiks un Dankans Makmillans. Izrāde tika iestudēta 2014. gadā un nominēta “Spēlmaņu nakts” balvai 7 nominācijās.

Orvels savā darbā ir aprakstījis kādu lielvaru, kura ilgojas pēc būtiskas pasaules teritoriālās pārdales un vienas, nemainīgas un nepastrīdamas patiesības ieviešanas un absolutizēšanas. Cilvēki dzīvo nepārtrauktās bailēs no tā, ka viņus novēro Lielais Brālis, kurš viņus var sodīt jebkurā mirklī, lai, nežēlīgi spīdzinot, pārliecinātu par vienīgo patiesību. Tomēr Vinstons Smits sāk rakstīt dienasgrāmatu, satiek Džūliju un iemīlas…

“Iespaids, ko rada Liepājas teātra „1984”, ir līdzīgs belzienam pa pakrūti. Apdullina, sagrābj un atlaiž ļoti lēnām. Un vēl ilgi ir pulsējoša sajūta sirds apvidū,” pēc izrādes noskatīšanās rakstīja teātra kritiķe Līga Ulberte.

Vinstona Smita lomā aktieris Egons Dombrovskis.

Savukārt 7. oktobrī uz skatuves tiks izstāstīts kādas sievietes stāsts iestudējumā “51. fotogrāfija”, kas vēsta par reāli dzīvojošu personu – angļu zinātnieci – bioķīmiķi Rozalindu Franklinu, kura savu mūžu veltījusi DNS struktūras atklāšanai. Rozalindai, neatlaidīgi strādājot, ir izdevies iegūt 51.fotogrāfiju, kas kļūst par atslēgu vienam no 20. gadsimta lielākajiem atklājumiem un zinātnieces lielo iespēju iegūt Nobela prēmiju.

Lai arī izrādes darbība notiek improvizētā ķīmijas laboratorijā – sava veida izolētā vidē, kurā uzturas ne tikai Rozalinda, bet arī pārējie zinātnieki, tā ir asociatīvi atpazīstama. Tā ir izrāde ne tikai par ambīcijām, mērķtiecību un savstarpējo konkurenci skrējienā pēc panākumiem, bet arī par vientulību un nespēju saprasties cilvēciskā līmenī.

Rozalindas Franklinas lomu atveido aktrise Inese Kučinska, par kuru teātra kritiķe Henrieta Verhoustinska ir teikusi, ka tā ir “jauna un citāda lappuse aktrises biogrāfijā”.