Skip to main content Skip to footer
  • Rezcenzijas
  • Viedokļi
  • Par Teātri
  • Jaunumi
  • Rakstu Arhīvs
  • Rezcenzijas
  • Viedokļi
  • Par Teātri
  • Jaunumi
  • Rakstu Arhīvs

Jaunumi

16. septembris 2024 / 0 komentāri
Liepājas Leļļu teātris

Liepājas Leļļu teātris jubilejas sezonu sāk ar mītu par teātra lapsu

Liepājas Leļļu teātris 35.sezonu sāk ar mītu par teātra lapsu. Edgara Niklasona, Goran Goras un Klāva Knuta Sukura kopradītais muzikālais stāsts ”Lapsiņ, kas tu esi?” ir neliels koncertuzvedums, kas iznes gaismā Liepājas Leļļu teātra talismanu – lapsu, un aizsāk  lapsiņas piedzīvojumu sēriju ar tās radīšanas mītam sekojošām muzikālām izrādēm arī turpmākajās sezonās. Bet jubilejas sezonas turpinājumā gaidāmas vēl trīs pirmizrādes, ko veidos Ģirts Šolis, Anta Priedīte un Rihards Zeļezņevs.  

Līdzās lapsas stāstam, Liepājas Leļļu teātris skatītājiem piedāvās vēl trīs citus iestudējumus – novembra izskaņā Ģirta Šoļa ziemas izrādi “Sniedziņš vizuļo” pēc Margaritas Stārastes pasakas motīviem, kuras scenogrāfiju,  leļļu un kostīmu dizainu no tamborējumiem un adījumiem veidos Ivonna Kalita. Savukārt 2025. gada februārī uz Liepājas Leļļu teātra skatuves atgriezīsies režisore Anta Priedīte un scenogrāfs Aigars Ozoliņš ar mūsdienīgu un vizuāliem kontrastiem pārbagātu brāļu Grimmu pasakas “Ansītis un Grietiņa” interpretāciju, aktualizējot bērnu pāraprūpes, vecākbūšanas “trauksmes”, mūsdienu bērnu cukura “diētas”,  izglītības un kritiskās domāšanas, kā arī dzimumu un sociālo lomu jautājumus. Bet pavasarī, kā ierasts, vārds jaunajiem režisoriem, šoreiz Rihardam Zeļezņevam ar pusaudžiem mērķēto eksistenciālo skatuves darbu “Metamorfoze”,  kas balstīts  uz tāda paša nosaukuma  F. Kafkas pasaulslavenā stāsta motīviem un risina jauna zēna pārvērtības, identitātes meklējumus un atsvešināšanos no ģimenes un sabiedrības.               

Lapsa teju desmit gadus bijis Liepājas Leļļu teātra simbols un talismans, kas attēlots logotipā. Tomēr līdz šim trūka skaidrojoša stāsta – “kāpēc lapsa?”.  “Mūsu lapsa pārāk ilgi dzīvoja savu dzīvi, ar viņu ir noticis tik daudz, ka beidzot ir laiks izstāstīt viņas varoņstāstu. Izrādes galvenā tēma  ir darbs komandā – ko vispār nozīmē būt komandai, kad ego ir jānoliek malā, ir jākļūst par zobratu lielākā mehānismā. Izrādes vienīgā, bet lielā lelle lapsa ir fiziski sadalīta vairākos objektos, un obejkti, piemēram,  lapsas kājas, ausis, deguns, aste paši par sevi ir vienkārši, pat absurdi, ar katru atsevišķi var spēlēties, bet kopā  var izveidot lapsu kā tēlu – kaut ko lielāku un emocionāli nozīmāgāku. Mums kopā kā komandai likās svarīgi pateikt, ka nav viena pareizā lapsas būšanas recepte, mēs kā komanda vienojāmies, kāda lapsa būs šodien, bet  rīt tā jau būs citāda. Šī lapsas radīšana ir kā rotaļa un tā ir nebeidzama. Man  tāpēc likās aizraujoši atklāt, ka tēatris kā māksla un process ir mainīgs un nebeidzams. Gluži kā variācijas par lapsas kā lelles veidolu, tāpat nebeidzami var būt stāsti par lapsas piedzīvojumiem. Šis lapsas radīšanas stāsts ir tikai visa sākums,” koncertuzveduma ideju un turpmāko attīstību ieskicē tās autors un režisors Edgars Niklasons.

Koncertuzveduma “Lapsiņ, kas tu esi?” radošais kodols ir savstarpēji zināmi mākslinieki – režisors Edgars Niklasons, komponists Goran Gora un dziesmu tekstu autors Klāvs Knuts Sukurs.  Un trijotne, kas jau iepriekš dažādos projektos sastrādājusies, par galveno pēcgaršu jaunajam darbam ir izraudzījusies nebēdnīgu prieku. “Ar Goran Goru esam sadarbojušies Lilijas un Edgara Liporu veidotajā izrādē “Putni”, kur Goran Gora piedalījās kā mūziķis un komponists. Tur vēroju, cik izcili viņam izdodas pielāgot mūziku skatuves darbībām. Kopīgi strādājām arī pie izrādes “(Iz)dzīvot pirmdienu”, kur itin viegli  viņš realizēja visas manas vēlmes. Un, kad uzzināju, ka populārā bērnu TV raidījuma muzikālais ietērps ir Goran Goras un Klāva Knuta Sukura kopdarbs,  kļuva skaidrs, ka kopā jāveido arī leļļu teātra izrāde. Klāvs ir mans kursabiedrs un viņu zināju kā asprātīgu un dzīvespriecīgu cilvēku. Viņš ir tieši tāds, kādu gibēju šo koncertuzvedumu. Klāvs nudien ir radījis dzīvespriecīgus, atmiņā paliekošus,  ļoti lipīgus pantiņus, ko Goran Gora ir paspilgtinājis ar mūziku un ritmu. Viņi ir uztaustījuši kodu, kas noteikti uzrunās arī skatītājus,” stāsta Niklasons.

Klāvs Knuts Sukurs, kurš zināms kā izdomas bagāts dziesmu tekstu autors, dramaturgs un režisors, par radošo sadarbību saka tā: “Lapsa, kura sākumā likās pārāk vienkāršots tēls, iedziļinoties atklājās ļoti daudzpusīga, daudzšķautņaina,  vienlaikus ļoti cilvēciska – gan gudra, gan ar vājībām, ar savu nezināšanu un bailēm. Iekļaut to visu dažos epitetos, būtu nepateikt neko. Ar visām viltībām viņa grib tikai labu, tikai mēģina pielāgoties un izdzīvot šajā mainīgajā vidē, cenšas nezaudēt sevi. Un novēlu tik pat lapsīgam kā lapsa palikt arī Liepājas Leļļu teātrim”.

Goran Gora mūzikas rakstīšanu teātrim salīdzina ar saldo ēdienu: “Tas ir kā saldais ēdiens, jo zini, ka divām lielām pasaulēm–  tekstam un mūzikai – vēl pievienosies skatuves dimensija (vai arī otrādāk). Tā kā ar Edgaru Niklasonu iepriekš esam strādājuši kopā, mani nebija īpaši jāpārliecina pievienoties “Lapsiņas” komandai. Ar nepacietību gaidu mūsu visu radošā kopdarba augļus. Īpaši vēlos izcelt sadarbību ar vārdu autoru Klāvu Knutu Sukuru, ar kuru citā muzikālā projektā kopā radām dziesmas jau četrus gadus, un varu, roku uz sirds liekot, teikt, ka Klāva vārdu spēles ļoti organiski pārtop melodijās. To noteikti varēs dzirdēt arī šīs koncertizrādes skatītāji”. Lapsiņa ar skatītājiem tiksies  21. un 22. septemrbī 12 uz Liepājas Latviešu biedrības nama skatuves, nevis leļļu teātra telpās kā ierasts. Tur leļļu teātris attgriezīsies oktobrī, kad būs noslēdzies Liepājas Latviešu biedrības nama jumta remonts, kas pašreiz skar Liepājas Leļļu teātrim atvēlēto spārnu. 

“Lapsiņ, kas tu esi?” – Koncertrecepte kā iegūt draugu. Ieteicamais vecums: 4+. Ilgums: 35 min. Ideja un režija: Edgars Niklasons. Komponists: Goran Gora. Dziesmu tekstu autors: Klāvs Knuts Sukurs
Vizuālā koncepcija: Edgars Niklasons. Lomās: Madara Enkuzena, Denisa Braša, Vija Mežale, Inga Dzintare. Lelle: Aleksandrs Jonovs. Butaforijas: Kristīne Dekovice. Skaņa: Kristaps Žilinskis. Gaisma: Jānis Brašs. Pēc bezrūpīgām brīvdienām četri aktieri atgriežas teātrī apņēmības pilni veikt radošus varoņdarbus, taču kaut kā pietrūkst. Komisku notikumu virkne atklāj kā draudzībā un sadarbībā iespējams pārvarēt jebkurus šķēršļus un radīt kaut ko patiesi īpašu – teātra talismanu.

Biļešu tirdzniecība Biļešu Paradīze kasēs visā Latvijā, vietnē www.bilesuparadize.lv vai 1 stundu pirms izrādes pasākuma norises vietā, Rožu laukumā 5/6. (Ieeja uz pasākumiem un biļešu tirdzniecības punktu pa Liepājas Latviešu biedrības nama centrālo ieeju vai caur sētu).          
Biļetes cena: 12 EUR, “Goda ģimene/ 3+” kartes īpašniekiem un personām ar invaliditāti – 10 EUR. Plašāka informācija: www.liepajaslelles.lv, izrades@liepajaslelles.lv, 26594529.

Dalīties Post Ieteikt

Visi autori

    • Kroders.lv
    • Ieva Rodiņa
    • Atis Rozentāls
    • Silvija Radzobe
    • Lauma Mellēna-Bartkeviča

Par mums

Moto: “Teātris ir viena jancīga padarīšana…” (Oļģerts Kroders). KRODERS.LV ir informatīva un analītisku domu telpa.

Pats o.k.

OĻĢERTS KRODERS
(09.08.1921 – 10.10.2012)
Latviešu teātra režisors, pedagogs un aktieris, aktrises Hertas Vulfas un teātra kritiķa Roberta Krodera dēls.

Kontakti

  • Galvenā redaktore Ieva Rodiņa
    ieva@kroders.lv
  • Redaktore Vēsma Lēvalde
    vlevalde@gmail.com
  • Jaunākā redaktore Paula Kļaviņa
    info@kroders.lv
  • Ziņu redaktore Ramona Rubene
    info@kroders.lv
  • Galvenā redaktore
    Ieva Rodiņa
    ieva@kroders.lv
  • Redaktore
    Vēsma Lēvalde
    vlevalde@gmail.com
  • Jaunākā redaktore
    Paula Kļaviņa
    info@kroders.lv
  • Ziņu redaktore
    Ramona Rubene
    info@kroders.lv