Latvijas Nacionālās operas repertuārā atgriežas Šarla Guno opera “Fausts”

Šarla Guno operas “Fausts” iestudējums Mārtiņa Ozoliņa muzikālajā vadībā Latvijas Nacionālajā operā atgriezīsies 22. februārī. Iestudējumu, kas pirmizrādi piedzīvoja 2016. gada septembrī, veidojuši režisors Aiks Karapetjans, scenogrāfs Kristaps Skulte, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, gaismu mākslinieks AJ Vaisbārds (AJ Weissbard), videomākslinieks Artis Dzērve un kustību režisore Linda Mīļā.

Lomas atveidos Artjoms Safronovs un Raimonds Bramanis (Fausts), Jūlija Vasiļjeva un Inga Šļubovska-Kancēviča (Margarēta), Tads Girininks un Rihards Mačanovskis (Mefistofelis), Rinalds Kandalincevs un Jānis Apeinis (Valentīns), Laura Grecka un Irma Pavāre (Zībelis), Armands Siliņš-Bergmanis un Andris Kipļuks (vecais Fausts), Ilona Bagele un Irma Pavāre (Marta), Juris Ādamsons un Kalvis Kalniņš (Vāgners).

Operas “Fausts” iestudējums saņēmis Lielo mūzikas balvu 2016. Tā videoieraksts bija skatāms Eiropas kultūras kanālā ARTE. 2019. gadā šo iestudējumu izrādīja Tronheimas simfoniskais orķestris un opera sadarbībā ar LNOB, piedaloties starptautiskam solistu sastāvam. Šarla Guno opera “Fausts” pirmizrādi piedzīvoja Parīzes Théâtre-Lyrique 1859. gadā. Operas libretu pēc Johana Volfganga Gētes traģēdijas “Fausts” motīviem radīja Žils Barbjē un Mišels Karrē. Rīgas Pilsētas teātrī “Fausts” pirmo reizi uzvests 1862. gadā, latviešu tulkojumā šī opera skanējusi jau kopš 1903. gada, bet Latvijas Nacionālās operas trupas pirmais “Fausta” iestudējums pirmizrādi ar lieliem panākumiem piedzīvoja 1918. gadā.

Aiks Karapetjans savu iestudējumu veidojis vēlīnās gotikas estētikā, izmantojot arī vācu ekspresionisma mēmā kino stilistiku. “Šarla Guno opera dod ļoti labu iespēju radīt krāšņu, atmosfērisku, biedējošu, bet arī tajā pašā laikā izklaidējošu izrādi,” saka Aiks Karapetjans.

Nākamās izrādes šosezon 28. februārī, 20. martā, 17. aprīlī un 19. jūnijā. Biļetes var iegadāties LNOB kasē un internetā: https://www.opera.lv/lv/izrade/fausts/