Latvija plaši pārstāvēta Tallinas kinofestivālā

Kaimiņvalsts Igaunijas galvaspilsētā Tallinā šodien sākas starptautiskais kinofestivāls “Melnās Naktis / Black Nights / PÖFF” (16.11.–2.12.), un Latvija šogad ir plaši pārstāvēta gan dažādās festivāla filmu skatēs, kur Simtgades filma “Bille” piedzīvo starptautisko pirmizrādi, gan kinoindustrijas pasākumu programmā “Baltic Event” (26.11.–30.11.), kurai atlasīti vairāki Latvijas projekti un kopražojumi, bet jauno kinoaktieru atbalsta programmā iekļuvusi Agnese Cīrule.

1997. gadā dibinātais Tallinas festivāls Melnās Naktis / Pimedate Ööde Filmifestival ir Baltijas reģionā lielākais un paralēliem notikumiem bagātākais festivāls, kurš 2015. gadā izpelnījās A klases festivāla statusu; tajā katru gadu akreditējas apmēram 1000 kinoindustrijas profesionāļu un gandrīz 200 mediju, filmu seansus apmeklē apmēram 80 000 skatītāju.

Šogad īpaši plaši Latvija pārstāvēta festivāla Baltijas filmu konkursā, kam starptautiski eksperti izvēlējuši labākās spēlfilmas no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas; Latviju pārstāv trīs Simtgades filmas – Bille (starptautiskā pirmizrāde 27.11, seanss arī 28.11.), Laika tilti (seansi 27.11. un 1.12.) un Turpinājums (seansi 28.11. un 29.11.), vēl arī Jāņa Norda spēlfilma Ar putām uz lūpām un Lietuvas spēlfilma Elpa marmorā, kas uzņemta sadarbībā ar Latvijas studiju Mistrus Media.

Viena ar Latviju saistīta filma ir atlasīta arī Tallinas festivāla galvenajam konkursam – Grieķijas, Francijas un Latvijas kopražojums Rāma upe / Still River (režisors Angelos Frantzis), kura veidošanā piedalījusies Latvijas studija Tasse Film, savukārt Panorāmas skatē iekļauta Krievijas un Latvijas kopražojuma spēlfilma Van Gogi (režisors Sergejs Ļivņevs, studija Forma Pro Film).

Šogad Tallinas festivāls uzsver faktu, ka pirms 100 gadiem Eiropas politiskā karte tika pamatīgi pārveidota – pēc Pirmā pasaules kara piedzima vairākas neatkarīgas valstis, kas šogad svin simtgadi. Šīm jubilejām veltīta īpaša programma In Focus: 100-Year-Olds, kuru veido kinovēsturei būtiskas filmas no Igaunijas, Lietuvas, Austrijas, Rumānijas, Polijas, kādreizējās Čehoslovākijas, Gruzijas, Islandes; Latviju šajā kino klasikas izlasē pārstāv Rolanda Kalniņa spēlfilma Četri balti krekli (1967), kuru seansā 24.11. ar ievadvārdiem papildinās kinozinātniece un Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma.

Simtgades tēmu turpina arī īpaša programma Baltic 100: Latvian Animation (26.11.) – 78 minūtes garā seansā apkopotas 11 animācijas īsfilmas, kuru autori ir Edmunds Jansons, Jurģis Krāsons, Kārlis Vītols, Reinis Pētersons, Lizete Upīte, Krišs Salmanis, Gints Zilbalodis, Inese Vēriņa-Lubiņa, Anete Melece un Vladimirs Leščovs. Latvijas animācija pārstāvēta arī divās konkursa programmās – animācijas īsfilmu konkursam atlasīta Vladimira Leščova filma Elektriķa diena, bet jauno talantu konkursā startē Liāna Mihailova ar īsfilmu Vertigo.

Tallinas festivālā ir arī atsevišķa dokumentālo filmu programma Doc@POFF, kam šogad atlasīta Latvijā dzīvojošā režisora Vitālija Manska jaunākā dokumentālā filma Putina liecinieki.

Paralēli Tallinā norisinās pasākumu programma industrijas profesionāļiem Baltic Event (26.11.–30.11.), kas šogad notiek jau 16. reizi, un uz to jau ierasti kuplā skaitā dodas strādāt Latvijas kinoprofesionāļi.

Sadaļai Works in Progress, kur producenti iepazīstina kolēģus, filmu izplatītājus un festivālu pārstāvjus ar ražošanā esošām filmām, atlasīti 19 projekti, starp tiem divas Latvijas filmas un viens kopražojums. Par savām topošajām filmām stāstīs režisors Juris Poškus un producente Madara Melberga (Saule spīd 24 stundas, studija Fa Filma) un režisors Viesturs Kairišs un producents Guntis Trekteris (Pilsēta pie upes, studija Ego Media), bet studija Tasse Film, producentes Aija Bērziņa un Alise Ģelze, programmā piedalās kā partneri somu projektā Suņi nevalkā bikses / Dogs Don’t Wear Pants.

Daudz agrākai projektu stadijai domāta sadaļa Co-Production Market selection, kurai šogad atlasīti 16 projekti, starp tiem arī režisora Staņislava Tokalova jaunākās filmas iecere, kas taps studijā Tasse Film. Agrīnam scenāriju izstrādāšanas posmam domāta sadaļa POWR Baltic Stories Exchange, kur starp desmit projektiem atrodams arī Latvijā labi pazīstamā norvēģa Mortena Travika pieteikums, tāpat iecerēts sadarbībā ar Latviju. Tallinas festivālā savu trešo sesiju notur Eiropas žanru forums / European Genre forum, kas domāts fantāzijas un citu specifisku žanru projektu attīstīšanai, un tur ar savu topošo projektu strādā režisors Ivars Tontegode un producente Guna Stahovska.

Jau otro gadu Tallinas festivāla ietvaros notiek iniciatīva Black Nights Stars (26.–28.11.), kas radīta kā atbalsta platforma jauniem kinoaktieriem, piedāvājot viņiem attīstīt profesionālās prasmes dažādās meistarklasēs un satikties ar starptautiskās kinoindustrijas profesionāļiem. Programmai izvēlēti pieci jauni aktieri no Igaunijas, Dānijas, Somijas un Latvijas, mūsu valsti pārstāv jaunā aktrise Agnese Cīrule, kura nupat nospēlējusi spožu otrā plāna lomu Simtgades filmā Homo novus.

Interesanti, ka Tallinas festivālā nu jau tradicionāli labākajam Igaunijas jaunajam aktierim tiek pasniegta balva, kas nosaukta arī Latvijā pazīstamā aktiera un dziedātāja Bruno Ojas vārdā.

Jāpiebilst, ka arī ārpus festivāla Igaunijā Latvijas vārds novembrī ir labi pamanāms – par godu 18. novembra svētkiem Igaunijas televīzija šajā nedēļā sagatavojusi īpašu programmu, kas veltīta Latvijas simtgadei. Tajā tiks demonstrētas divas Simtgades programmas filmas – Askolda Saulīša Astoņas zvaigznes un Madaras Dišleres Paradīze ’89 –, vēl arī 2012. gada Aigara Graubas filma Sapņu komanda 1935 (2012), Armanda Zvirbuļa 2009. gada filma Mazie laupītāji un klasika – Rolanda Kalniņa filma Četri balti krekli (1967).