Cēsu mākslas festivāla izskaņā pirmizrāde audiovizuālai performancei ar virtuālu kori “Klusums Krīt”

“Klusums Krīt” ir izrāde, kuru katrs skatītājs pieredzēja kā personīgu sarunu par cilvēcību un līdzcietību. Saruna aizved līdz skaņdarbam mežā un atgādina, ka mīlestība nekad nebeidzas.

Tā ir lūgšana par mirušajiem ar mūzikas un valodas klātbūtni un norit mežā, kurā nacistiskās okupācijas laikā 1941. gada augustā tika nogalināti apmēram 200 Cēsu ebreji. 2022. gada 12., 13. un 14. augustā 200 skatītāji katrā performancē piemin mirušos ebrejus, dodoties ceļā ar autobusu no Cēsu pilsētas Rožu laukuma uz netālu esošo mežu. Performance notiek latviešu un angļu valodā.

Performances idejas autori un režisori ir mākslinieki Krista Dzudzilo un Reinis Dzudzilo, komponists – Krists Auznieks, kuratore Elīna Kalniņa, dzejniece Merita Maloja, izpildītāji – jauniešu koris “Kamēr…” (diriģenti Aivis Greters un Kārlis Patriks Stepe), balss Marija Linarte un Lelde Beņķe. Performancē piedalījās arī brīvprātīgie cēsnieki.

Krista un Reinis Dzudzilo ieskicē performances ideju: “Vai mirušajam var atgriezt balsi? Vai klusumu var pāršķelt? Cilvēks aizņem vietu telpā, un viņa vai viņas balss pārņem klusumu. Pazūdot cilvēkam, klusums pārņem telpu. Mežs ir kluss. Daba ir piedodoša un nežēlīga savā mūžībā, tā uzņem visu, pieļauj visu, tā turpina būt skaista arī tad, kad šķietami viss skaistais ir zudis. Pasaule beidz eksistēt, un vienlaicīgi tā turpina būt.”

Performancē pasaules pirmatskaņojumu piedzīvoja Krista Auznieka jaundarbs jauniešu kora “Kamēr…” balsīm. Krists Auznieks atklāj: “Katra balss sevi noliedz, atturas, bet caur to kļūst par kāda cita balsi. Vārdi ivritā un jidišā atklājas pamazām, lūdzot klausītāju apstāties. Kad arī klausītājs ir pieņēmis atteikšanās vērtību, jaunās balsis māca, ka “štarbm” nozīmē nomirt un “lebn” – dzīvot, bet atcerēties ir grūti, mēs to vēl nesaprotam, varbūt nojaušam, varbūt tikai ar lielu pacietību sākam saklausīt.”