Ciklā “Nepārejošā Latvija. Personības” – Aivars Freimanis

Maijā atlicis vēl ceturtais vakars ciklā “Nepārejošā Latvija. Personības”, šoreiz uzmanības centrā būs kinorežisors Aivars Freimanis (1936-2018) – 23. maijā pulksten 18:00 LNB Ziedoņa zālē Freimaņa kinožurnāli (1966-1990) un restaurēta īsfilma, kas piederīga Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolai – “Krasts” (1963).

Kinorežisors Aivars Freimanis ir visliterārāk orientētais no visiem Rīgas poētiskās dokumentālistikas pamatlicējiem – kinostudijā viņš ienāca no žurnālistikas vides, vispirms kā scenāriju un filmu tekstu autors, bet tad nolēma, ka pēc šādiem scenārijiem varētu uzņemt arī labāku kino, – un debitēja kā režisors. Jau no pašiem savas darbības pirmsākumiem režisors Freimanis veidoja stabilu tandēmu ar tikpat jauno un tikpat talantīgo operatoru Ivaru Selecki, un dokumentālā īsfilma Krasts Latvijas kinovēsturei ir nozīmīga arī kā šīs vēlāk jau leģendārās sadarbības pats sākums, pirmā kopīgā filma.

Otrs būtisks ieguldījums poētiskā kino attīstībā – šīs filmas uzņemšanas metode radikāli atšķīrās no hronikas parastā steidzīguma – te autori visu vasaru nodzīvoja Jūrmalciemā un Rojā filmējot, un, kā teicis Ivars Seleckis: “Tā kā lielas lietas tur nenotika, mēs pietuvojāmies sīkumiem un detaļām, saprotot, ka visgrūtāk ir nofilmēt parasto ikdienu – tieši to, ka nekas nenotiek”. Tik grūts uzdevums ievērojami paplašināja autoru izteiksmes līdzekļu klāstu un ir iedvesmojis daudzu vēlākos Latvijas kinodokumentālistus.

Kinoseansa ievadā tiks demonstrēti seši kinožurnāli, kurus Aivars Freimanis veidojis kā režisors – viņš ir arī ļoti ražīgs kinožurnālu veidotājs un tekstu autors kolēģu žurnāliem, turklāt pazīstams ar gandrīz labāko humora izjūtu starp Latvijas kinorežisoriem (detalizēta kinožurnālu programma pielikumā).

Seansa sākumā – īsi ievadvārdi, kuros Latvijas kino pētniece Kristīne Matīsa iepazīstina skatītājus ar katru no izcilajiem dokumentālistiem un laikmetu, kurā viņi darbojušies.

Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs ir viens no lielākajiem Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma glabātājiem, kura krājumā ir vairāk nekā 90 000 kinolenšu ruļļi. ERAF projekta ietvaros pirmo reizi tik lielam arhīva kinodokumentu apjomam veido kvalitatīvas, mūsu laikam un prasībām atbilstošas digitālās kopijas – 38 420 minūtes kinodokumentu, kas filmēti 20. gadsimtā, atdzims 21. gadsimta formātā. Restaurācijai eksperti izvēlējuši deviņas spēlfilmas un sešas Latvijas kinovēsturei nozīmīgas dokumentālās filmas, kuru autori atstājuši būtiskas pēdas Latvijas kino procesos.

Ciklā “Nepārejošā Latvija. Personības” Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA) un Nacionālais Kino centrs (NKC) sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) piedāvā bez maksas noskatīties digitalizētu un atjaunotu kinodokumentu programmu.