Skip to main content Skip to footer
  • Rezcenzijas
  • Viedokļi
  • Par Teātri
  • Jaunumi
  • Rakstu Arhīvs
  • Rezcenzijas
  • Viedokļi
  • Par Teātri
  • Jaunumi
  • Rakstu Arhīvs

Jaunumi

Publicitātes foto

30. aprīlis 2020 / 0 komentāri
NKC

4. maija Latvijas filmu maratons šogad – visā pasaulē

Ārkārtas situācijas ierobežojumu dēļ Nacionālais Kino centrs tradicionālo 4. maija Latvijas filmu maratonu šogad rīko interneta vidē – portālā filmas.lv -, tomēr saglabājot “kinoteātra modeli” – deviņi kinoseansi konkrētos laikos, arī pirmizrādes un pat grāmatas atvēršana. Turklāt šogad maratona programma būs pieejama visur pasaulē, ne tikai Latvijā.

Nacionālais kino centrs kopš 2005. gada organizē 4. maija Latvijas filmu maratonu – dāvanu Valsts svētkos visiem, bezmaksas seansus, kuros demonstrē jaunākās un labākās Latvijas filmas. Šī stabilā tradīcija, kas šogad notiek jau sešpadsmito reizi, pirmoreiz sastopas ar izaicinājumu, ka pulcēšanās ierobežojumu dēļ nav iespējams maratonu sarīkot tradicionālajā norises vietā, kinoteātrī Splendid Palace. Tāpēc Nacionālais Kino centrs kopā ar ilggadējo sadarbības partneri, Kultūras sistēmu informācijas centru (KISC), kas rūpējas par pasākuma tehnisko nodrošinājumu, rīko Filmu maratonu portālā filmas.lv, radot Latvijā pirmo kinofestivālu, kurš pārceļas no ierastajām kinozālēm uz digitālo vidi. Tas paver 4. maija Latvijas filmu maratonam jaunas iespējas – pirmo reizi tas būs pieejams ne tikai Rīgā, bet arī kinoskatītājiem Latvijā un visā pasaulē, tādējādi Valsts svētkus varēs svinēt visur, kur vien tautiešiem būs iespējams piekļūt internetam.

Pārceļoties uz interneta vidi, 4. maija Latvijas filmu maratons saglabā ierasto struktūru – svētku programma sakārtota secīgos seansos, katra filma būs pieejama skatīšanai konkrētā seansa laikā (tāpat tas notiks arī citur pasaulē, atbilstoši katras valsts laika joslām). Maratons sāksies pulksten 11.00 ar animāciju bērniem – divas jaunas filmas no studijas Animācijas Brigāde (režisores Daces Rīdūzes PIRMIZRĀDE Zirņa bērni un režisora Jāņa Cimmermaņa Londonas brīvdienas) un seansa turpinājumā – studijas Atom Art piedāvājums, režisora Edmunda Jansona sērijas par bērnu iemīļotajiem Lupatiņiem un filma Bize un Neguļa (2017).

Sadarbībā ar Latvijas Nacionālā arhīva Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvu svētku programmā iekļautas divu restaurētu klasikas filmu interneta pirmizrādes – režisora Rolanda Kalniņa spēlfilma Akmeņainais ceļš (1983), kurā galveno lomu spēlē Andrejs Žagars, un režisora Arvīda Krieva spēlfilma Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili (1987), kur kā kinoaktieris debitēja Alvis Hermanis. Filmu restaurācija veikta studijā Lokomotīve, izmantojot ERAF finansējumu projektā Kultūras mantojuma digitalizācija.

Latvijas vēsturei pieskaras arī Arhīva seanss. Neatkarības deklarācijai – 30, kur trīs filmās redzēsim, kāda Latvija bija 1990. gadā un pat tieši Neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienās – programmā režisoru Aivara Freimaņa, Andreja Apsīša un Jura Podnieka filmas. Par 20. gadsimta Latviju stāstīs arī divi Nesenās vēstures seansi – dokumentālā filma Spiegs, kurš mans tēvs (2019, Gints Grūbe un Jāks Kilmi) un spēlfilma Jelgava ’94 (2019, režisors Jānis Ābele). Savukārt vēla vakara un nakts cēlienā ieplānota Jura Poškus spēlfilma Kolka Cool (2011) un Signes Baumanes erotiskā animācija seansā pēc pusnakts.

Arī tiešsaistes Filmu maratona ietvaros pulksten 19.00 notiks Vakara pirmizrādes seanss, šoreiz pavisam īpašs – režisores Aijas Bley dokumentālā filma Mēs gribējām izmainīt pasauli. Inokentijs Mārpls būs Latvijā pirmā filma, kas pirmizrādi un izplatīšanu piedzīvos tikai internetā (no 5. maija filma būs pieejama Vimeo, no 8. maija – platformā Shortcut). Un vēl viena īpaša akcija Filmu maratona ietvaros – grāmatas atvēršanas svētki, kuros skatītāji tiks iepazīstināti ar kinozinātnieces Ingas Pērkones jaunāko pētījumu Ekrāna skatuve. Par aktiermākslu Latvijas filmās (apgāds Neputns).

Detalizēta pasākuma programma būs pieejama nākamnedēļ portālā filmas.lv un Nacionālā Kino centra mājaslapā www.nkc.gov.lv

Dalīties Post Ieteikt

Visi autori

    • Kroders.lv
    • Ieva Rodiņa
    • Atis Rozentāls
    • Silvija Radzobe
    • Lauma Mellēna-Bartkeviča

Par mums

Moto: “Teātris ir viena jancīga padarīšana…” (Oļģerts Kroders). KRODERS.LV ir informatīva un analītisku domu telpa.

Pats o.k.

OĻĢERTS KRODERS
(09.08.1921 – 10.10.2012)
Latviešu teātra režisors, pedagogs un aktieris, aktrises Hertas Vulfas un teātra kritiķa Roberta Krodera dēls.

Kontakti

  • Galvenā redaktore Ieva Rodiņa
    ieva@kroders.lv
  • Redaktore Vēsma Lēvalde
    vlevalde@gmail.com
  • Jaunākā redaktore Paula Kļaviņa
    info@kroders.lv
  • Ziņu redaktore Ramona Rubene
    info@kroders.lv
  • Galvenā redaktore
    Ieva Rodiņa
    ieva@kroders.lv
  • Redaktore
    Vēsma Lēvalde
    vlevalde@gmail.com
  • Jaunākā redaktore
    Paula Kļaviņa
    info@kroders.lv
  • Ziņu redaktore
    Ramona Rubene
    info@kroders.lv