31. oktobrī JRT pirmizrāde Gata Šmita iestudējumam “Meklējot Spēlmani”

Jaunā Rīgas teātra Lielajā zālē 31. oktobrī pirmizrāde jauniestudējumam “Meklējot Spēlmani” Gata Šmita režijā. Izrāde stāstīs par apstākļiem un notikumiem, kas noveda pie leģendārās izrādes “Spēlē, Spēlmani!” tapšanas, kā arī par cilvēkiem, kas tajā spēlēja nozīmīgu lomu.

Jaunatnes teātra izrāde “Spēlē, Spēlmani!” ir labi zināma vecākās paaudzes skatītājiem. To iestudēja režisors Pēteris Pētersons 1972. gadā. Aleksandra Čaka dzejas izrāde ar Ilmāra Blumberga scenogrāfiju un Imanta Kalniņu mūziku guva milzīgu popularitāti, tika spēlēta sešpadsmit sezonas un ir iekļauta Latvijas Kultūras kanonā.

Jauniestudējuma režisors Gatis Šmits par topošo izrādi: “Man pašam bērnībā izrādi “Spēlē, Spēlmani!” ir gadījies redzēt daudzas reizes, jo tajā spēlēja mana vecmāmiņa – aktrise Lūcija Baumane. Izrādei piemita neparasts pievilkšanas spēks. “Meklējot Spēlmani” ir daļēji vēsturisks detektīvs par likumsakarībām, par krīzēm, par cilvēkiem, kuru saskarsmes rezultātā Latvijas teātris nonāca līdz šādam darbam. Tas ir mēģinājums iedziļināties, pievērst uzmanību Spēlmaņiem un Spēlmanēm, kuri savu laiku un savu dzīvi ir veltījuši tam, lai radītu mākslas brīnumu. Šo ideālo, izdomāto pasauli, pēc kuras visi cilvēki tik ļoti tiecas, bet par kuru, kā zināms, ir jāmaksā diezgan liela cena.”
Aleksandru Čaku izrādē spēlēs aktieris Vilis Daudziņš: “Spēlmanim var atrast daudz sinonīmu, – iedvesma, dvēsele, gars, mūza, duende, uguns, dievišķā dzirksts, sauc kā gribi, tas ir kaut kas metafizisks, kas parastus vārdus, krāsas un skaņas pārvērš mākslā. Tas ir tas, pēc kā tiecas katrs mākslinieks, kaut arī zina, ka daudziem pirms viņa šī pazīšanās ir izrādījusies liktenīga. Ir tik neparasti apzināties, ka Smiļģis, Čaks un arī Pētersons ir meklējuši spēlmani tajā pašā Lāčplēša ielas 25tajā namā, kur vēlāk to darījām mēs. Namā, kurš nu jau 3 gadus stāv tukšs… Taču, ko var zināt… Iespējams, tieši atrašanās ārpus teātra sienām ļauj mums dziļāk izjust tās neremdināmās ilgas pēc spēlmaņa, kas nu jau vairāk kā gadsimtu urda šī nama iemītniekus.”

Eduarda Smiļģa loma uzticēta Andrim Keišam, savukārt Ģirts Krūmiņš atveidos izrādes režisoru Pēteri Pētersoni: “Pēteris Pētersons ir viena no radošākajām un neordinārākajām personībām Latvijas kultūrā. Viņa doma un radošās idejas bija ātrākas par vārdiem. Viņš ne tikai rada mākslu. Viņš pats ir māksla. Es izrādē mēģinu noķert Pētersona esenci.”

Izrādes dramaturģiju veido Justīne Kļava, scenogrāfs – Rūdolfs Baltiņš,  kostīmu māksliniece – Keita. Lomās – Ģirts Krūmiņš, Vilis Daudziņš, Andris Keišs, Baiba Broka, Sandra Kļaviņa, Jana Čivžele, Elita Kļaviņa, Marija Linarte, Ivars Krasts, Edgars Samītis un JRT studijas 2. kursa studenti