Skip to main content Skip to footer
  • Rezcenzijas
  • Viedokļi
  • Par Teātri
  • Jaunumi
  • Rakstu Arhīvs
  • Rezcenzijas
  • Viedokļi
  • Par Teātri
  • Jaunumi
  • Rakstu Arhīvs

Jaunumi

Skats no izrādes

01. aprīlis 2019 / 0 komentāri
Latvijas Nacionālais teātris

29. martā Nacionālajā teātrī pirmizrādi piedzīvo “Latvieši”

Latvijas Nacionālā teātra LMT Jaunajā zālē 29. martā pirmizrāde Garlība Merķeļa un Justīnes Kļavas “Latviešiem” Toma Treiņa režijā.

Jaunā dramaturģe Justīne Kļava, kuras autordarbs “Dvēseļu utenis” tikko pārliecinoši ieguva Spēlmaņu nakts Grand Prix, kopā ar režisoru Tomu Treini piedāvās uz kanonisku tekstu – Merķeļa “Latviešiem” – palūkoties no paradoksālās un komiskās puses. Vai latvieši bija stūrī iedzīti nodzērušies nabadziņi vai viltīgi mēģināja iežēlināt dižo Merķeli, kurš toreiz bija vien ideālu pārņemts vācbaltu jauneklis.

“Manuprāt, izrāde ir par latviešu sākumu, par principiem un idejām, kādas bija cilvēkiem 18. gadsimta beigās, un ,kā izrādās, tās bijušas ļoti līdzīgas 21. gadsimta problēmām – ka ir grūti vienoties, ieklausīties un saprast, ka katrs velk deķi uz savu pusi un latvieša mīļākais ēdiens ir otrs latvietis ”- atzīst izrādes režisors Toms Treinis.

Justīne Kļava: “Izrādes “Latvieši” dramaturģiskais materiāls tapis iedvesmojoties no apgaismības ideju sludinātāja Garlība Helviga Merķeļa sacerējuma “Latvieši. Sevišķi Vidzemē filozofiskā gadsimta beigās”, sarunām ar vēsturniekiem, kas savā darbā pievērsušies astoņpadsmitā gadsimta notikumiem Latvijas teritorijā un to interpretācijām, kā arī vēsturiskiem faktiem. Visas šīs detaļas kalpojušas par pamatu fikcijai, kurā savienoti gan klasiskās dramaturģijas elementi, gan tādi, kas vairāk raksturīgi absurda drāmai – groteska, hiperbola un deformācija. Fiktīvo astoņpadsmitā gadsimta ainiņu atainojumā noteikti esmu ietekmējusies no Andriusa Kivkirehka darba “Rijkuris jeb Novembris”. Izrādes “Latvieši” dramaturģiskais materiāls ir mēģinājums dekonstruēt ierasto veidu, kādā lasām kanonisko Garlība Merķeļa sacerējumu, pārskatīt tā nozīmi mūsdienās un uzdot jautājumu: kas ir apgaismība šodien?”

Lomās: Evija Skulte, Zane Jančevska, Liene Sebre, Ivars Kļavinskis, Jurģis Spulenieks, Uldis Siliņš.

Scenogrāfs Kristaps Kramiņš, kostīmu māksliniece Gerda Šadurska, gaismu mākslinieks Toms Streilis, komponists Platons Buravickis.

Šī ir ceturtā LMT Jaunās zāles 100. sezonas cikla izrāde. Cikla pirmajā uzvedumā – “Antiņš. Zelts. Kalns”  dominēja vizuālie izteiksmes līdzekļi – scenogrāfija, kostīmi un grims, ko izceļ gaismu partitūra un trāpīgi papildina video projekcijas. Otrajā “visas manas vājības ir tavas lūpas” –  kustība un deja, Trešajā izrādē “Ceļojums uz ziemeļiem” , skanot Jēkaba Nīmaņa mūzikai, dominē skaņa, savukārt Toma Treiņa iestudējumā “Latvieši” vadošais ir teksts.

 

Dalīties Post Ieteikt

Visi autori

    • Kroders.lv
    • Ieva Rodiņa
    • Atis Rozentāls
    • Silvija Radzobe
    • Lauma Mellēna-Bartkeviča

Par mums

Moto: “Teātris ir viena jancīga padarīšana…” (Oļģerts Kroders). KRODERS.LV ir informatīva un analītisku domu telpa.

Pats o.k.

OĻĢERTS KRODERS
(09.08.1921 – 10.10.2012)
Latviešu teātra režisors, pedagogs un aktieris, aktrises Hertas Vulfas un teātra kritiķa Roberta Krodera dēls.

Kontakti

  • Galvenā redaktore Ieva Rodiņa
    ieva@kroders.lv
  • Redaktore Vēsma Lēvalde
    vlevalde@gmail.com
  • Jaunākā redaktore Paula Kļaviņa
    info@kroders.lv
  • Ziņu redaktore Ramona Rubene
    info@kroders.lv
  • Galvenā redaktore
    Ieva Rodiņa
    ieva@kroders.lv
  • Redaktore
    Vēsma Lēvalde
    vlevalde@gmail.com
  • Jaunākā redaktore
    Paula Kļaviņa
    info@kroders.lv
  • Ziņu redaktore
    Ramona Rubene
    info@kroders.lv