IN MEMORIAM. Režisors Oļģerts Šalkonis

12. decembrī mūžībā devies aktieris un režisors Oļģerts Šalkonis (dz. 1931.g. 20. maijā). Atvadīšanās 19. decembrī plkst. 13.00 Krematorijas Lielajā zālē.

Oļģerts Šalkonis Nacionālajā teātrī ar pārtraukumiem  strādājis kopš 1955. gada.  Kā aktieris lielākos panākumus ir guvis atveidojot t.s. raksturlomas, pat jaunos gados  precīzi atklājot padzīvojušu cilvēku psiholoģiju un izjūtas.  Kā viņa radošās biogrāfijas augstākās virsotnes būtu mināmas tādas lomas kā Juzefs Kaminskis /J. Ļutovska „Ģimenes lieta”, Atauga /A. Upīša „Kaijas lidojums”/. Elmārs Lapiņš /G. Priedes „Miks un Dzilna”/, Tirgus dziedonis /B. Brehta „Trīsgrašu opera”/, Abrams /R. Blaumaņa „Skroderdienas Silmačos”/, padrons Tonijs /K. Goldoni „Kjodžas skandāls”/, Gustavs Flobērs /P. Ēra „Mīļo, skolotāj!” partnerībā ar Elzas Radziņas Žoržu Sandu/.

Līdztekus aktiera darbam  pievērsies režijai, vecmeistara A. Amtmaņa-Briedīša mūža nogalē nereti bijis viņa asistents.  Pēc  Teātra fakultātes  režijas nodaļas beigšanas 1964. gadā iestudējis arī izrādes patstāvīgi, liekot lietā A. Amtmaņa-Briedīša skolā gūto pieredzi: A. Korneičuka „Platons Krečets”, Ž. Robēra „Satikšanās”, L. Paegles „Runga, iz maisa!”, A. Arbuzova „Vecā Arbata pasakas”, H. Raudsepa „Mikumerdi”.

1974. gadā Oļģerts Šalkonis tiek iecelts par Latvijas Radio galveno režisoru, bet no 1980. līdz 1988. gadam  viņš ir Operas un baleta teātra galvenais režisors: viņa operrežiju kontā ir tādi uzvedumi kā Dž. Verdi „Otello”, R. Štrausa „Salome”, Ž.Ofenbaha „Hofmaņa stāsti”, P. Čaikovska „Pīķa dāma”, R. Vāgnera „Tanheizers”, J. Mediņa „Uguns un nakts”, M. Zariņa „Zaļās dzirnavas”, I. Kalniņa „Ifigēnija Aulidā”.

Kā A. Amtmaņa-Briedīša skolas turpinātājs un viņa piemiņas aktīvs uzturētājs jubilārs 2003. gadā apbalvots ar Valles pagasta iedibināto prēmiju.

Kopā ar Helgu Melnbārdi-Krisbergu sarakstījis grāmatu par savu ilggadējo dzīvesbiedri “Elza no Elku ielas” un, sagaidot 80. dzimšanas dienu, grāmatu-veltījumu saviem kolēģiem “9. ģērbtuve”.