Izrādes, ko redzējuši nedaudzi. Īss ieskats šīsnedēļas jauniestudējumos

Valstī izsludinot ārkārtas situāciju, Latvijas teātri slēguši durvis skatītājiem. Šonedēļ ģenerālmēģinājumus un pirmizrādes piedzīvojusi virkne jauniestudējumu, ar kuriem teātra interesenti var iepazīties nu jau tikai elektroniski, ar foto un video starpniecību. Esam apkopojuši nelielu ieskatu šīsnedēļas jauniestudējumu klāstā.

 

Latvijas Nacionālā teātra LMT Jaunajā zālē 12. martā pirmizrādi piedzīvojis jauniestudējums “Lepnums un aizspriedumi” pēc Džeinas Ostinas romāna motīviem, kas tapis sadarbibā ar teātra trupu KVADRIFRONS. Režisors un dramatizējuma autors Klāvs Mellis.

Džeinas Ostinas manieru romāns “Lepnums un aizspriedumi” kļuvis par hrestomātisku literatūras lielumu. Iedvesmojoties no tā un romāna tulkotājas Ilgas Melbārdes krāšņās latviešu valodas, Klāvs Mellis sadarbībā ar Evartu Melnalksni radījis versiju par notikumiem, kas norisinās apmēram piecpadsmit gadus pēc romāna notikumu beigām, daļu no romānā notikušā graciozi “atceļot” un nevilšus iepludinot vīrišķo elementu Ostinas sievišķajā skatienā.

LTV1 “Kultūras ziņu” sižets:

Latvijas Nacionālā teātra podkāsts par izrādi:

 

Valmieras Drāmas teātra Apaļajā zālē pieņemšanas izrādi piedzīvojis jauniestudējums “Tilti”. Izrāde veidota pēc Roberta Džeimsa Vollera romāna „Medisonas apgabala tilti” motīviem. Režisors Georgijs Surkovs.

Stāsts risinās 1980. gadā Aiovas štata Vintersetā. Karolīna un Mihaēls atgriežas mājās uz savas mātes Frančeskas bērēm. Viņas lūgums, lai viņas mirstīgās atliekas kremē un pelnus izkaisa pie Rouzmana tilta, nevis blakus tēvam, samulsina Karolīnu un Mihaēlu, un viņi atsakās izpildīt mātes mīklaino lūgumu. Taču Frančeskas atstātā vēstule, kurā viņa abiem saviem bērniem atklāj kādu ilgi glabātu noslēpumu no 1965. gada vasaras četrām dienām, pilnībā pārvērš Karolīnas un Mihaēla priekšstatus par viņu māti un savu ģimeni, un liek paskatīties arī pašiem uz savu dzīvi pavisam citādākā gaismā. 

LTV1 “Kultūras ziņu” sižets:

Foto ieskats izrādē (Matīss Markovskis):

 

JRT ģenerālmēģinājumu piedzīvojusi Alvja Hermaņa izrāde “Sievietes un vīrieši”, kas balstīta Majas Cades lugā “Status quo”.

Jau divdesmit gadus Maja Cade ir Berlīnes Schaubühne am Lehniner Platz dramaturģe. Alvis Hermanis par izrādi “Sievietes un vīrieši” saka: “Izrāde piedāvā tādu realitātes modeli, kurā sieviešu un vīriešu sociālās lomas ir samainītas vietām. Mūsdienu pasaulē, kur sievietes kļūst arvien vīrišķīgākas un vīrieši arvien sievišķīgāki, šāda spēle vairs nešķiet utopiska fantāzija. Sievietes un vīrieši postmodernajā pasaulē sākuši mainīties lomām jau pirms kāda laika un JRT izrāde piedāvās versiju, kā šī situācija varētu tālāk attīstīties. Vai arī – dažviet jau iestājusies. Piemēram, Japānā pārdošanā nonācis jauns produkts – plastikāta sieviešu krūtis, kuras uzliekot, vīrietis var simulēt zīdaiņa barošanu tā, lai mazulis nejūt atšķirību. Vācijas medijos pagājušā vasarā varēja lasīt virsrakstus “Vai vācu sabiedrība ir gatava kancleram vīrietim?”. Rietumu sabiedrība (atšķirībā no pārējām) pēdējo simts gadu laikā veikusi milzu progresu sieviešu līdztiesības jomā un turpina to darīt, “MeToo” kustība radikāli izmainījusi sadzīves uzvedības kodus, taču politkorektuma terors un cīņa par upura lomu dialogu starp dzimumiem tikai sarežģī. Un demogrāfijas līknes turpina gāzties uz leju. Visi šie procesi attīstās mūsu acu priekšā un neviens nezin ar ko tas beigsies. Vācu autore Maja Cade ir mēģinājusi fantazēt šajā virzienā un ar viņas atļauju mēs lugu esam lokalizējuši. Darbības vieta ir Latvija.”