Skip to main content Skip to footer
  • Rezcenzijas
  • Viedokļi
  • Par Teātri
  • Jaunumi
  • Rakstu Arhīvs
  • Rezcenzijas
  • Viedokļi
  • Par Teātri
  • Jaunumi
  • Rakstu Arhīvs

Jaunumi

05. janvāris 2018 / 0 komentāri
Jāņa Akuratera muzejs

13. janvārī Jāņa Akuratera muzejs aicina uz pasākumu “Es laiku dzirdu kā spārnus”

Sestdien, 13. janvārī, Jāņa Akuratera muzejs aicina plkst.15.00 uz Jāņa Akuratera 142. dzimšanas dienai veltīto pasākumu “Es laiku dzirdu kā spārnus”. Gata Zvirgzdiņa, Jura Riekstiņa un Ginta Šteina dziesmas ar Jāņa Akuratera vārdiem dziedās Ieva Akuratere. Jāņa Akuratera 1917. un 1918. gadā rakstīto dzeju, nepublicēto dienasgrāmatu un vēstuļu fragmentus lasīs Artis Robežnieks.
 
“Latviešu rakstnieka traģēdija ir tā, ka viņam nekad nav pietiekoši laika nodoties vienīgi savam darbam. Politikā pavadīto laiku var skaitīt par mazāk zudušu, jo ievadot Latviju jaunās gaitās arī daiļliteratūras uzplaukšanai ir sagatavoti daudzi apstākļi. Cīņa par valsti ir arī cīņa par nacionālo mākslu.” – tā Jānis Akuraters raksta savā “autobiogrāfijā “Dienu atspīdumi”  atceroties Latvijas Valsts tapšanas gadus. Par Pasaules kara laiku, Brīvības cīņu laiku Akuraters vēl piebilst: “Jāsaka, ka viss, kas rakstīts 1915. – 1920. gadiem ir gandrīz vienīgi fragmenti, garām skrejošas domas. Dzīve bija piepildīta ar daudz nevajadzīgiem un rūgtiem pienākumiem un piedzīvojumiem. Manā rakstnieka apziņā lielā mērā auga ironija un satīrisks skats uz dzīvi un sapņiem, pūli un indivīdu.”
 
Muzeja krājumā ir saglabājušies Jāņa Akuratera rokraksti: 1916. – 1917.gadā rakstītā dienasgrāmata, vēstules sievai Marijai Annai un 1917. – 1918.gadā tapuši dzejoļi. Šie rokraksti, no kuriem daudzi ir nepublicēti, liecina ne tikai par “garām skrejošām domām”, bet arī par jūtīgu un precīzu, dažkārt pravietisku laikmeta un personīgo pārdzīvojumu dokumentāciju. Piemēram, starp dzejoļiem, kuros jaušamas tiešas sabiedriski politisko notikumu atbalsis, ir arī brīnišķīgi mīlestībai veltīti dzejoļi. Un brīžiem, šķiet, ka dzejnieks, lai saglabātu sevi, savu radošo patību kara lauka raisīto iespaidu un pārdzīvojumu gūzmā, apzināti izvairās savā dzejā par šo traģisko pieredzi pārāk daudz runāt, savā iztēlē dodot priekšroku sapņu un princeses visdaiļās meklējumiem.
 
Ar daļu no šiem muzeja krājumā Jāņa Akuratera kolekcijā esošo rokrakstu tekstiem būs iespēja iepazīties dzejnieka 142.dzimšanas dienas pasākumā aktiera Arta Robežnieka lasījumā. 
 
Pasākumu atbalsta Jāņa Akuratera biedrība.
 
Dalīties Post Ieteikt

Visi autori

    • Kroders.lv
    • Ieva Rodiņa
    • Atis Rozentāls
    • Silvija Radzobe
    • Lauma Mellēna-Bartkeviča

Par mums

Moto: “Teātris ir viena jancīga padarīšana…” (Oļģerts Kroders). KRODERS.LV ir informatīva un analītisku domu telpa.

Pats o.k.

OĻĢERTS KRODERS
(09.08.1921 – 10.10.2012)
Latviešu teātra režisors, pedagogs un aktieris, aktrises Hertas Vulfas un teātra kritiķa Roberta Krodera dēls.

Kontakti

  • Galvenā redaktore Ieva Rodiņa
    ieva@kroders.lv
  • Redaktore Vēsma Lēvalde
    vlevalde@gmail.com
  • Jaunākā redaktore Paula Kļaviņa
    info@kroders.lv
  • Ziņu redaktore Ramona Rubene
    info@kroders.lv
  • Galvenā redaktore
    Ieva Rodiņa
    ieva@kroders.lv
  • Redaktore
    Vēsma Lēvalde
    vlevalde@gmail.com
  • Jaunākā redaktore
    Paula Kļaviņa
    info@kroders.lv
  • Ziņu redaktore
    Ramona Rubene
    info@kroders.lv