Noslēgusies starptautiskā konference “Vai deja ir viena?”

No 22. līdz 25. novembrim Rīgā norisinājās starptautiska dejai veltīta konference “Vai deja ir viena?”, kuru organizēja Latvijas Dejas informācijas centrs (LDIC). Konferences mērķis bija veicināt sadarbību un izpratni starp dažādu dejas žanru pārstāvjiem, un tā pulcēja dejas jomas teorētiķus un praktiķus no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Krievijas, Baltkrievijas un Norvēģijas, sniedzot ieskatu par dejas atbalsta organizāciju darbības stratēģijām un praksi.

Kopumā ieradās 12 ārvalstu viesi, notika 18 priekšlasījumi, 4 meistardarbnīcas un 4 diskusijas par dažādiem dejas žanriem.

Par konferences būtiskākajām atziņām LDIC valdes locekle Inta Balode stāsta: “Meklējot atbildes uz jautājumu “Vai deja ir viena?” secinājām, ka savos dziļākajos pamatos un arī virsotnēs deja ir viena, jo visu dejas žanru un stilu pamatā ir vēlme sarunāties ķermeņa valodā. Tāpat kvalitātes, uz ko tiecas ikviens dejotājs un horeogrāfs, tiek raksturotas ar ļoti līdzīgiem vārdiem. Izmisīgas robežu definēšanas pamatā ir nedrošība par savu identitāti un arī dažādas vēsturiski izveidojušās varas, organizācijas un finansējuma struktūras. Pārvarot bailes no pozīciju apdraudējuma, ir iespējams nonākt pie nosacīti ideālās situācijas, kad deja ir viena, jo to vieno kopīgas vērtības, un vienlaikus deju ir daudz, un neviena nav pārāka par citām.”

Konferences dalībnieki atzinīgi izteicās par to, ka konferencē vienkopus satikās dejas mākslinieki, administratori un pētnieki no vairākām kaimiņvalstīm. Tallinas dejas platformas “Sõltumatu Tantsu Lava” vadītāja Trīnu Arona no Igaunijas atzina: “Esmu ļoti pateicīga par šo tikšanos. Šajās dienās ieguvu daudz jaunu kontaktu un bagātīgu vielu pārdomām. Šādas Ziemeļvalstu un Krievijas dejas cilvēku sanākšanas būtu jārīko regulāri, lai mēs būtu informēti par kaimiņzemēs notiekošo.”

Diskusijas un prezentācijas konferences četrās dienās sniedza jaunas atziņas un palīdzēja attīstīt idejas Latvijas Dejas informācijas centra darbības pilnveidei. Tika runāts par Baltijas dejas platformas nepieciešamību lielajos starptautiskajos tirgos. Konference apliecināja, ka joprojām aktuāli ir jautājumi, vai un kā iespējams atbalstīt un popularizēt visus dejas žanrus kopā; kas ir un kas nav uzskatāma par profesionālu deju un vai nepieciešama šāda kategorizēšana; kā arī citi būtiski jautājumi, kas saistīti gan ar dejas kopienas organizatoriskajiem procesiem, gan praksi, dažādiem dejas žanriem laikmetīgajā mākslā arvien vairāk mijiedarbojoties vai pat pārklājoties. Tā kā konferences darba valoda pamatā bija angļu un daļēji – krievu, tad no jauna aktualizējās adekvātas terminoloģijas lietojums.

Konferencē bija ne tikai teorētiski referāti, bet arī vairākas meistardarbnīcas, kuras vadīja horeogrāfi, kuri savā darbā apvieno dažādas prakses. Tajās ideja par vienojošo, kas tikai bagātinās no daudzveidības, parādījās īpaši spilgti.

Papildus oficiālajai programmai konferences viesi noskatījās baletu “Dons Žuans” un operu “Karmena” Latvijas Nacionālajā operā un baletā, izrādi “Zelta zirgs” Leļļu teātrī un laikmetīgās dejas izrādi “Memor” Ģertrūdes ielas teātrī. Ārvalstu eksperti sniedza savus komentārus par izrādēm, kuras pieteiktas Dejas balvai. Viņu vērtējums būs pieejams Dejas balvas žūrijai, nodrošinot starptautisku perspektīvu uz pašmāju norisēm.

Visus konferences notikumus dejas nozares pārstāvji un interesenti varēja apmeklēt bez maksas.

Konferences atbalstītāji: Latvijas Republikas Kultūras ministrija, biedrība “LAUKKU”, SIA “Rīgas tulki”, viesnīca “Riga Islande Hotel”, Latvijas Kultūras akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Horeogrāfu asociācija, Ģertrūdes ielas teātris, Latvijas Nacionālā opera un balets un Norvēģijas Dejas informācijas centrs.