Skip to main content Skip to footer
  • Rezcenzijas
  • Viedokļi
  • Par Teātri
  • Jaunumi
  • Rakstu Arhīvs
  • Rezcenzijas
  • Viedokļi
  • Par Teātri
  • Jaunumi
  • Rakstu Arhīvs

***

Ivars Puga, Maiga Grīnberga izrādē "Sensācija" (2004)

02. janvāris 2019 / 0 komentāri
Kroders.lv

IN MEMORIAM. Maiga Grīnberga

Mūžībā devusies aktrise Maiga Grīnberga (25.03.1924;-31.12.2018.)

Mūžībā devusies ilggadīga Nacionālā teātra aktrise Maiga Grīnberga, izvadīšana 5. janvārī plkst. 12.00 no 2. Meža kapu kapličas.

Maiga Grīnberga dzimusi 1924.g. 25. martā, Latvijas Nacionālajā teātrī strādā kopš 1947. gada.

Savā veidā reta talanta īpašniece – spoža bērnu un pusaudžu lomu atveidotāja.  Jau visi ārējie dotumi liecināja par jaunās aktrises atbilstību tā sauktajam „travesti” ampluā.  Augusi Nacionālā teātra tradīcijās, izcilās latviešu aktrises Ludmilas Špīlbergas pēdējo dzīves gadu tuva līdzgaitniece. Pēc toreizējā Drāmas teātra studijas absolvēšanas jaunā aktrise izredzēm bagātās karjeras Jaunatnes teātrī vietā izvēlējās savām dotībām nepateicīgāko – Nacionālā teātra skatuvi, kurai palikusi uzticīga vairāk nekā sešdesmit gadus, un pat pēc astoņdesmit gadiem savam teātrim bija vajadzīga kā spilgta raksturotāja un dziedošā aktrise. Maigu Grīnbergu vēl varēja sastapt R. Vaivara izrādē „Visiem zināmais Lācis un viņa dr.”, kā arī Blaumaņa „Skroderdienās  Silmačos” kā Līgo vakara viešņu.

Apbrīnojami precīzi, ar emocionālu tīrību un naivitāti, ar bērna pasaules uztveres izpratni, reizēm pat ar labsirdīgu humoru viņa spēja radīt savas neaizmirstamās pusauga meitenes un zēnus – Tāli A. Upīša „Zaļajā zemē” (1950), titullomu A. Afinogenova „Mašeņkā” (1952), Sašu Ļ. Tolstoja „Dzīvajā mironī” (1952), Janku, Edžiņu, Ieviņu R. Blaumaņa „Ļaunajā garā” (1953), „Indrānos” (1954), „Skroderdienās Silmačos” (1955), Mīcīti V. Lāča „Zītaru dzimtā” (1958). Gadiem ejot, aktrise, pilnībā pārvaldīdama raksturošanas mākslu, spēja pāriet uz raksturlomām. Ar pieredzējuša meistara roku veidotas viņas neaizmirstamās naivās un aizrautīgās savādnieces kā Skolas direktore H. Gulbja „Aijā, žūžū, bērns kā lācis” (1968), misis Kviklija V. Šēkspīra „Henrijā VI” (1970), Māte M. Fermo „Krīt, klaudzot durvis” (1973), Mildiņa P. Putniņa „Ar būdu uz baznīcu” (1987) un „Ar Dievu pie zemes” (1991). M. Grīnberga ir ne tikai „garo distanču” māksliniece, bet arī spilgta epizodes meistare – Vecā dāma Ž. Kokto „Burvīgajos briesmoņos” (1991) vai Vecāmāte A. Upīša „Zaļajā zemē” (1996).

Maiga Grīnberga par ilgo un radošo mūža darbu tikusi apbalvota ar Nacionālā teātra māksliniekiem tik nozīmīgo Alfreda Amtmaņa-Briedīša prēmiju un augstāko Latvijas Valsts apbalvojumu – Trīs Zvaigžņu ordeni.

Šeit  Nacionālā teātra mājaslapā fotogrāfijas un intervija ar aktrisi Maigu Grīnbergu. 

 

Dalīties Post Ieteikt

Saistītie raksti

Valmieras Drāmas teātris

Mūžībā devies aktieris un režisors Andris Vidiņš (1934–2021)

01. marts 2021 / 0 komentāri
Kroders.lv

IN MEMORIAM. Režisors Oļģerts Šalkonis

13. decembris 2018 / 0 komentāri
Līga Ulberte

Jānim Makovskim aizejot

31. jūlijs 2016 / 0 komentāri

Visi autori

    • Kroders.lv
    • Ieva Rodiņa
    • Atis Rozentāls
    • Silvija Radzobe
    • Lauma Mellēna-Bartkeviča

Par mums

Moto: “Teātris ir viena jancīga padarīšana…” (Oļģerts Kroders). KRODERS.LV ir informatīva un analītisku domu telpa.

Pats o.k.

OĻĢERTS KRODERS
(09.08.1921 – 10.10.2012)
Latviešu teātra režisors, pedagogs un aktieris, aktrises Hertas Vulfas un teātra kritiķa Roberta Krodera dēls.

Kontakti

  • Galvenā redaktore Ieva Rodiņa
    ieva@kroders.lv
  • Redaktore Vēsma Lēvalde
    vlevalde@gmail.com
  • Jaunākā redaktore Paula Kļaviņa
    info@kroders.lv
  • Ziņu redaktore Ramona Rubene
    info@kroders.lv
  • Galvenā redaktore
    Ieva Rodiņa
    ieva@kroders.lv
  • Redaktore
    Vēsma Lēvalde
    vlevalde@gmail.com
  • Jaunākā redaktore
    Paula Kļaviņa
    info@kroders.lv
  • Ziņu redaktore
    Ramona Rubene
    info@kroders.lv