Dzīve teātra koordinātās

2022. gada 7. augustā jubileju svin aktrise Aina Karele, kura vairāk nekā pusgadsimtu pavadījusi uz Liepājas teātra skatuves, nospēlējusi desmitiem skaistu lomu dramatiskās un muzikālās izrādēs, tagad ir teātra arhivāre un gide, aktrišu folkloras kopas “Atštaukas” dalībniece.

Piedāvājam teātra zinātnieces Vēsmas Lēvaldes sarunu ar Ainu Kareli, kas ierakstīta 2018. gadā Liepājas teātrī – par to, kā lauku skolotāja meita nonāca uz profesionālas skatuves, kā, knapi zinot krievu valodu, izturēja konkursu studijām Ļeņingradā (tagad – Pēterburgā) un arī par to, kas paliek pāri pēc prožektoru gaismās pavadīta mūža.

 

Liepājas teātrī A. Karele sāka strādāt 1961./62. gada sezonā pēc Kultūras un izglītības darbinieku tehnikuma absolvēšanas. Pirmā loma, ko atzīmē kritika, ir pie režisora Oļģerta Krodera – viņa paša tulkotās Lilianas Helmanes lugas “Lapsēni” (Little Foxes) iestudējumā. Jau nākamajā vasarā liktenis viņai deva iespēju turpināt studijas tolaik vienā no prestižākajām teātra mākslas augstskolām Padomju Savienībā – Ļeņingradas Teātra, mūzikas un kinematogrāfijas institūtā.

Viena no aktrises karjeras virsotnēm ir titulloma F. Šillera traģēdijā “Marija Stjuarte” (1976). Režisors Oļģerts Kroders iestudējumā bija atteicies no tradicionāli romantiskā priekšstata par Šilleru un vēsturiskās konkrētības, bet izvirzījis ētisko un psiholoģisko problemātiku. Aina Karele, kā atzīmē recenzente Valentīna Freimane, “darbojas mērķtiecīgi, attaisnojot režijas piedāvāto interpretējumu”. V. Freimane raksta, ka īpaši pārliecina fināls, kur Marijas pirmsnāves atziņas traktētas “pašanalītiski, kā dzīves bilances vīrišķīgs noslēgums” un ka A. Kareles izpildījumā “pārskatāmi iezīmējas Marijas attīstības ceļš no objekta uz subjektu līdz cilvēciskai izaugsmei, pašcieņas un dvēseles miera iegūšanai”.

Precīza režijas koncepcijas iemiesotāja ir arī Ainas Kareles karaliene Ģertrūde O. Krodera otrajā Šekspīra “Hamleta” iestudējumā (1984). Teātra zinātniece Lilija Dzene raksta: “Izrādes kodols visstingrāks un iedarbīgāks, kad kopā darbojas Juris Bartkevičs – karalis, Jānis Makovskis (Hamlets), Aina Karele (Ģertrūde) un Anita Kvāla (Ofēlija).” Bet par J. Bartkeviča atveidotā karaļa un A. Kareles karalienes partnerību L. Dzene atzīst: “Pāris šķiet tik saderīgs, tik radīti viens otram, ka pat karaliskajās regālijās viņi jau faktiski guļ mīlas gultā.”

Ģertrūdes raksturs – kaislīga, mīlas apmāta sieviete – izaug virtuozā ekscentrikā Poļinas Andrejevnas lomā Krodera iestudētajā Čehova “Kaijā” (1987), un aktrises tēlojums kļūst par vienu no postmodernās estētikas zīmēm izrādē.

Nozīmīgākās lomas Liepājas teātrī: Mirdza (E. Ansona “Rīgas zēna mīlestība”, 1961), Aleksandra (L. Helmanes “Lapsēni”, 1961), Rasma (V. Lāča “Pūļa elks”, 1967), Laura (T. Viljamsa “Stikla zvērnīca”, 1969), Ieva (R. Blaumaņa „Ļaunais gars”, 1975), Katerina Ivanovna („Noziegums un sods”, 1976), Marija Stjuarte („Marija Stjuarte”, 1976), Zāra (R. Blaumaņa „Skroderdienas „Silmačos””, 1979), Estella Hohengartene (T. Viljamss „Tetovētā roze”, 1980), Mertla (T. Viljamss „Zemes valstība”, 1981), Elza (V. Lāča „Zītaru dzimta”, 1984), Ģertrūde (Šekspīrs „Hamlets, dāņu princis”, 1984), Vendlera kundze (J. Hašeka „Šveiks”, 1985), Poļina Andrejevna (A. Čehovs „Kaija”, 1987), Guste (R. Blaumaņa „Indrāni”, 1988), Elena (Ž. K. Karjēra „Harolds un Moda”, 1990), Marija (F. Sagānas „Valentīnas ceriņkrāsas kleita”, 1992), Pindacīša (R. Blaumaņa „Skroderdienas „Silmačos””, 1993), Omē kundze (G. Flobēra „Bovarī kundze”, 1998), Līze Valdmane (M. Zālītes, J. Lūsēna „Kaupēn, mans mīļais!”, 1999), Venēcijas hercogs (Šekspīra „Otello”, 2000), Ķenavene (J. Janševska „Precību viesulis”, 2000), Misis Besita (T. Viljamsa „Vasara un dūmi”, 2000), Antilope (P. Brūvera „Brašā bruņurupuča ceļojums”, 2001), Eda (R. Blaumaņa „Salna pavasarī”, 2002).

Loma kino: otrā plāna loma spēlfilmā “Džimlairūdi rallalā”, rež. Māris Putniņš, Jānis Cimmermanis (2014. g.)

Loma televīzijā: Gerda seriālā “Cukura nams”.

Apbalvojumi: Atzinības krusta IV šķira (2016. g.), Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) mūža stipendiāte