Teātris un profesionālā literatūra

16. jūnijā Ģertrūdes ielas teātra telpās projekta “Skatuves mākslas tulkojumu antoloģija” ietvaros notika saruna par profesionālās literatūras nozīmi un pašrefleksiju Latvijas teātrī.

2021. gadā LKA ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) atbalstu uzsāka darbu pie ilgtermiņa projekta – skatuves mākslai veltītas antoloģijas, digitālā formātā apkopojot un tulkojot 20. un 21. gadsimta Eiropas, Ziemeļamerikas un citu reģionu profesionāļu un ievērojamu personību tekstus. Tulkotie teksti lasāmi LU LFMI digitālā arhīva pētnieciskajā vidē “Garamantas.lv” un visērtāk atrodami saitē https://ej.uz/anto.

16. jūnija antoloģijas digitālajam krājumam veltītajā diskusijā tika risinātas tekstu tulkojumos un Latvijas teātra vidē sastopamās problēmas un parādības. Diskusijā piedalījās Valmieras Drāmas teātra direktore Evita Ašeradena, režisors un Latvijas Leļļu teātra valdes loceklis Mārtiņš Eihe, urbānās vietrades un laikmetīgā teātra kuratore Gundega Laiviņa, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra pētniece un kritiķe Lauma Mellēna-Bartkeviča, Jaunā Rīgas teātra un kino aktrise Guna Zariņa. Sarunu moderēja skatuves mākslas tekstu tulkojumu projekta kuratori – dramaturgs Evarts Melnalksnis un LKA Zinātniskās pētniecības centra zinātniskā asistente Dārta Ceriņa.

Projekta mērķis ir piedāvāt kvalitatīvu profesionālo literatūru latviešu valodā, kas kalpotu gan par palīglīdzekli studijās, terminoloģijas attīstīšanā un pētniecībā, gan arī profesionālajā praksē un interešu apvāršņa paplašināšanā. Otrajā posmā lasītājiem bez maksas tiek piedāvātas Augustu Boala, Žaka Ransjēra, Bojanas Kunstas, Annemarijas Mackes, Patrisa Pavī, Ježija Grotovska u.c. teātra teorētiķu, pētnieku, režisoru un dramaturgu esejas, raksti un grāmatu fragmenti. “Skatuves mākslas tulkojumu antoloģijas” otrā posma tēmas aptver varas un hierarhijas jautājumus teātrī, skatītāja tiesības un jaunās skatuves attiecības, semiotikas pamatus, sociāli atbildīgākas prakses un reprezentācijas teorijas u.c. aspektus.

Kā diskusijā norāda projekta dalībniece Lauma Mellēna-Bartkeviča: “Tekstu pārnese uz latviešu valodu ir ļoti sarežģīta. Tas ir saistīts gan ar mūsu lasīšanas pieredzi, jo liela daļa lasām angliski, gan ar vārdu krājumu, gan fenomeniem, kas latviešu valodā un kultūrtelpā nepastāv vai jau ir iegājies kāds profesionālais slengs.” Realizējot projektu “Skatuves mākslas tulkojumu antoloģija”, tā veidotāji cer uz kvalitatīvu diskusiju aizsākšanu, izgaismojot problēmas teātra terminoloģijā un procesu skaidrojumos, kā arī piedāvāt profesionālo literatūru. Projekts tiks turpināts, regulāri papildinot digitālo krātuvi ar tulkotām skatuves mākslas tekstu vienībām latviešu valodā.

“Skatuves mākslas tulkojumu antoloģijas” kuratori – Evarts Melnalksnis un Dārta Ceriņa; redaktores – Valsts pētījumu programmas “Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai”/ CARD pētnieces, teātra zinātnieces un kritiķes Līga Ulberte (LKA) un Edīte Tišheizere (LU LFMI), režisore un pasniedzēja Zane Kreicberga (LKA);  projekta vadītāja – Kristīne Freiberga (LKA Radošās darbības centrs); datubāzes tehniskā redaktore – Dārta Ceriņa. Projektu finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.