Daudz laimes, Līvij!

Sen neesat redzēta teātrī. Vairākkārt esmu pieķērusi sevi, ka pietrūkst Jūsu možās un žirgtās ienākšanas zālē. Dzimšanas dienā Jums novēlu, lai viss labi ar veselību, lai ir, ar ko dalīties savās domās, savējos līdzās un, protams, vēl kādas pilnīgi negaidītas mazas pārsteiguma dāvanas no dzīves.

Undīne Adamaite

 

 

Mīļā Līvij! Apsveicu Tevi lielajā jubilejā, arī Tavas rozes (grāmatas) ziedēs gadiem pāri, priecējot lasītājus! Lai Tev spēks un izturība!

Ar dziļu cieņu, Anda Burtniece

 

Reiz satikāmies, gaidot kādas festivāla izrādes sākumu. Līvija Akurātere, kā allaž, enerģiski komunicēja ar pazīstamajiem skatītājiem.  Pēkšņi, uz mani vērīgi paskatījusies, viņa teica – lūpu kaktiņus vienmēr vajag turēt uz augšu. Ir pagājuši gadi, bet šī mācība ir iegravējusies manā atmiņā. Lai možs gars un veselība!

Līvija Dūmiņa

 

Vienmēr esmu apbrīnojusi Līvijas Akurāteres aizrautību, degsmi un ieinteresētību latviešu teātra mākslas procesā. Viņas viedoklis par profesionālo un arī amatieru teātru izrādēm, aktieriem, režisoriem ir objektīvs, reizēm arī kritisks, taču vienmēr labvēlīgs un saudzīgs. Vissirsnīgākie sveicieni lielajā jubilejā!

Silvija Geikina

 

Līvija Akurātere joprojām manās atmiņās sēž uz galda kādā no Latvijas Kultūras akadēmijas auditorijām un šūpo kājas. Viņa stāsta par Latvijas teātra vēsturi. Un tā ir vēsture, ko viņa pati ir pieredzējusi un piedzīvojusi. Lai ikvienam no mums tik ilgus gadus izdotos saglabāt tādu teātra un cilvēku mīlestību, kādu to pazīstam pie Līvijas Akurāteres! Līvij, lai saulaina un prieka pilna šī skaistā, apaļā jubileja!

Dita Jonīte

 

Līvijai kā aktiermākslu studējušai personai bija viegli iekvēlināma iztēle un labi attīstīta fantāzija, viņa bieži izrādēs saskatīja to, ko citi neredzēja, vai kas, visdrīzāk, tur arī nemaz nebija. Apburoša bija viņas atbilde, kad diskusijās nācās atbildēt par tikai viņas redzētiem tēliem-iemiesotām idejām. Viņa teica: “Bet, ja es to redzēju, tad tas tur nevarēja nebūt.”

Savā agrā jaunībā ar Līviju iepazinos kā ar dziļi sirsnīgu cilvēku, kas ir atvērts pret nevienam nepazīstama iesācēja sāpīgām problēmām, kā ar cilvēku, kas nerunā skaistus līdzjūtības vārdus, bet reāli palīdz. Pilnīgi pieļauju – ja nebūtu Līvijas, varbūt es nebūtu kļuvusi par teātra kritiķi. Kad pēc viena gada nostrādāšanas Limbažu vidusskolā pārcēlos uz Rīgu, mani nekur saskaņā ar tā laika likumiem neņēma darbā, jo man nebija Rīgas pieraksta. Līvija pierakstīja mani savā dzīvoklī, un es varēju dzīvot un strādāt Rīgā, skatīties izrādes, mācīties aspirantūrā.

No Līvijas var ņemt paraugu, kā kontaktēties ar apkārtējo pasauli un cilvēkiem. Kaut arī pēdējos gados ar viņu esmu satikusies reti, viņa joprojām ir “viegls” cilvēks – netic ļaunumam, spēj pateikt allaž ko iedvesmojošu un uzsmaidīt.

Daudz laimes dzimšanas dienā, Līvij!

Silvija Radzobe

 

Kopš sevi atceros, Līvija man asociatīvi saistījusies ar viesuļvētrai līdzīgu intensitāti. Savos jau cienījamajos gados pa teātriem viņa pārvietojās skrejošā, vieglā solī un dzirkstīja viņas tik mazajā formā acīmredzami nenovaldāmā enerģijā. Satikšanās ar Līviju allaž šķita pēkšņa, aša un emocionāli ārkārtēji intensīva. Ar to, protams, pietiek, lai atstātu neizdzēšanu iespaidu. Bet šo tikšanos pēcgarša allaž ir bijusi gaiša. Līvija man saistās ar apbrīnojamu erudīciju, savas profesijas mīlestību un neizmērojamo sirsnību, ar ko viņa spēj apveltīt vai visu pasauli – teātri, studentus, kolēģus… Tā staro lielas personības. Lai veselības, enerģijas un dzīvesprieka viņai pietiek arī turpmāk!

Zane Radzobe

 

Nav otra teātra kritiķa Latvijā, kas tik daudz spēka, enerģijas un sirds dāsnuma būtu ieguldījis amatierteātru kustības attīstībā un balstīšanā kā Līvija Akurātere. Arī es 90. Gadu vidū esmu mācījies amatierteātra režisoru kursos, kur teātra vēsturi lasīja Līvija Akurātere. Viņai piemita neaptverama pacietība skatīties mūsu brīžiem vēl kuslos režijas darbus, pēc kuriem „vainīgais” tika pavilkts aiz kādas kolonnas, un Līvija lietišķā labvēlībā paziņoja: „Tagad es tevi nomazgāšu.” Viņas aizrādījumi – vismaz man – bija ārkārtīgi vērtīgi, jo tie vienmēr bija ļoti precīzi un pamatoti. Tieši tāpēc viņu ciena, bet patiesās ieinteresētības un sirsnības dēļ arī mīl. Lai stipra veselība!

Atis Rozentāls

 

Oficiālie gadskaitļi un Līvija, man liekas, dzīvo pilnīgi atšķirīgas dzīves. Neatkarīgi no ciparu virknējuma Tu man saisties ar vieglumu un aizrautīgu interesi par dzīvi. Ar jaunību. Un vēl es allaž esmu sajūsminājusies par Tavu spēju vienā teikumā pateikt būtiskāko: par izrādi, aktieri, cilvēku, dzīves situācijām… par spēju ieraudzīt un saprast. Līdzās veselības vēlējumiem, mans galvenais vēlējums ir – nezaudēt vieglumu.

Andra Rutkēviča

 

Paldies, Līvij, par rokasgrāmatu teātra izpratnē „Akiermāksla latviešu teātrī”, par ticību latviešu dramaturģijai, latviešu teātrim un jauniem cilvēkiem! Lai Jums dvēseles miers un veselība!

Ieva Struka

 

Skaists un dāsns mūžs. Un cik bagāta ir raža. Paldies Tev, Līvija, par to.

Maija Svarinska

 

Mīļo Līvij, Tu esi bijusi lieciniece dažādiem laikiem un atstājusi mums liecības, kuru pētīšanai un turpināšanai būs vajadzīgi gadi. Lai Tev tagad miers un harmonija.

Edīte Tišheizere

 

 

Līvij, es vienmēr ļoti priecājos Jūs satikt teātrī. Jo Jūs laikam esat vienīgā man zināmā mūsu profesijas pārstāve, kuru nekad, nudien nekad, neesmu redzējusi nogurušu no teātra. Lai Jums arvien ir, par ko priecāties!

Līga Ulberte

 

Lai arī tad, kad iznāca Jūsu grāmata “Aktiermāksla latviešu teātrī”, es vēl mācījos pamatskolā, joprojām to izmantoju darbā. Žēl, ka tai nav turpinājuma – vai nav kārdinājuma tādu uzrakstīt? Novēlu ļauties šādiem kārdinājumiem, tāpat kā nezaudēt asredzību katrā mazākajā un naivākajā teātra pieteikumā ieraudzīt mākslas dzirksti.

Henrieta Verhoustinska

 

Mīļā Līvij! Visdziļākie, saulainākie sveicieni un veselības vēlējumi no Mārtiņa un Ingrīdas Vilkāršiem, kuriem Tu iemācīji ieraudzīt Teātra Dvēseli!

Ingrīda Vilkārse

 

Līvija ir unikāla personība tajā ziņā, ka teātra zinātnieces nopietnība un vēriens, piemēram, fundamentālajā darbā “Aktiermāksla latviešu teātrī” viņā allaž ir apvienojušies ar siltu sievišķību, mātišķumu un sirsnību, ko izjutuši gan kolēģi, gan studenti un teātra mākslinieki. Makss Reinhards ir teicis, ka aktieris ir cilvēks, kurš savu bērnību iebāzis kabatā, lai visu mūžu ar to spēlētos. Arī Līvija ir šāds cilvēks, jo viņai piemīt iedzimts artistiskums un patiesi apbrīnojama spēja izjust un izbaudīt dzīvi kā lielu, aizraujošu piedzīvojumu. Līvij, novēlu šo spēju saglabāt arī laikā, kad ārējās aktivitātes samazinās, bet Jūs apņem tuvinieku rūpes un mīlestība, jo Piedzīvojums turpinās.

Guna Zeltiņa