Blaumaņa festivāls. Ceturtā diena

Piezīmes par V Rūdolfa Blaumaņa festivāla ceturto dienu.

Pūpolu svētdienas rīts beidzot ir īsti pavasarīgs. Pilsētas ielas pavisam tukšas, un žūrijas kolēģe valmieriete Ieva Rodiņa sēžas pie stūres, lai izrādītu tuvējās apdzīvotās vietas – Kocēnus, Rubeni un Vaidavu. Vaidavā bez piepūles atpazīstu kultūras namu, kurā pirms divdesmit pieciem gadiem, kamēr teātris bija remontā, tika spēlētas izrādes.

Atgriežoties Valmierā, sastopam Līviju Volkovu. Viņa dodas skatīties festivāla ārpuskonkursa programmā iekļautās pēc Blaumaņa darbiem uzņemtās filmas un vakarā sūrojas, ka skatītāju bijis maz, cilvēkiem neesot vēlēšanās izmantot piedāvātās iespējas. Toties iespēju pēdējo reizi noskatīties Fēliksa Deiča iestudētos mūslaiku dzīves skatus „No saldenās pudeles” grib izmantot krietni daudz interesentu. Publikai uz lielās skatuves atvēlētās vietas gandrīz visas ir aizņemtas, kaut iestudējums ir „ar stāžu” – repertuārā kopš 2010. gada.

Tomēr to, ka izrādes mūžu ilgāk stiept diezin vai būtu vērts, nevar nejust – režisora labsirdīgi ironiskais skatījums uz veidu, kādā latviešu sabiedrība mēdz risināt savas dzīves problēmas, šķiet tāds kā izļodzījies, kā aktieru pašdarbīgi „pārspēlēts”. Ideja par lauku sētu kā Bābeli, kur vienuviet pulcējušies vairāku tautību ļaudis, arī vairs netiek realizēta necik precīzi, jo ar iecerēto igauņu, lietuviešu un sevišķi latgaliešu akcentu aktieriem galīgi neizdodas tikt galā. Bet Blaumaņa aprakstīto notikumu pārcēlums uz mūsdienu pasauli, kur katram laukstrādniekam atvēlēts savs garderobes skapītis darba apģērba un rīku glabāšanai un Marija tautastērpa villaini uzmet pa virsu džinsu biksēm kā tādu svētku dekorāciju, joprojām liekas asprātīgs.

Un vēl – vērtība, kurai laiks, kā šķiet, nav spējis ne mazāko skādi nodarīt, ir Baibas Valantes un Daces Eversas darbs laukstrādnieku dumpja samulsināto saimnieču – Ievas un Lavīzes lomā. Individuālā rakstura īpatnības – Ievas liriskais un Lavīzes heroiskais temperaments – tiek atklātas ar smalku humora un mēra izjūtu, ne mirkli nezaudējot darbības attīstības loģiku un caurviju motīvu par abu sieviešu ilgām pēc cilvēciskas laimes. Ko meistaram padarīsi…