Slava ākstiem!

Smaids maksā mazāk par elektrību, bet dod vairāk gaismas. Ir tāds teiciens. Tāpēc dīvaini, ka teātriem tiek pārmests pārlieku liels komēdiju skaits repertuārā. ,,Latvenergo“ tarifu celšanas laikā jācenšas ražot smaidu elektrību, cik tik jaudas. Ja iemācīsimies skaļi un spēkpilni smieties, varēsim iebāzt pirkstu kontaktā un iedegt spuldzīti ar smaidu vien.

Kāpēc jātaisnojas komēdiju iestudētājiem? It kā tas nebūtu vēsturiski atzīts žanrs līdzās traģēdijām un drāmām. Sasmīdināt skatītājus ir grūtāk kā saraudināt.

Varētu domāt, ja teātris iestudētu nopietnas izrādes vien, tad kumēdiņu cienītāji gadiem ilgi nepacietīgi dīdītos mājās uz ķebļa, tā vien uz teātri gribēdami, līdz saņemtos un ietu kaut uz traģēdiju. Ne vella! Tā arī pie ,,zilā“ draudziņa ar spīdīgo milzaci paliktu. Tad lai labāk pasēž teātrī un smeļ smieklus no komēdiju kausa!

Un nav jau to komēdiju tik daudz repertuāros. Līdzās ir nopietnas, klasiskas un, galvenais, labi apmeklētas izrādes. Divas „Marijas Stjuartes“ cīnās par varu uz Latvijas skatuvēm, ,,Anna Kareņina“ vairākas reizes mēnesī metas zem vilciena. JRT kolektīvs paši kāpj vilcienos, lai nopietnu mākslu vestu pāri Eiropas robežām.

Jā, vēl vairāk ļaudīm patīk, ja joki mijas ar dziesmām. Patīk, ja dziesmas nes smeldzi un joks liek aizdomāties. Daudzas JRT izrādes arī ir komēdijas pēc formas, bet viņiem neko nepārmet. Un pareizi dara. Gaiši smiekli atver dvēseli.

Nesaprotu, no kurienes ņemts bieži tiražētais viedoklis, ka latviešiem esot švaki ar humora izjūtu. It kā to varētu nomērīt un ar citām tautām salīdzināt. Drīzāk mums ir problēmas ar humora raidījumiem TV, tas gan. Nav mums profesionāļu šajā žanrā. Ideju pietrūkst, un mācīties no citiem neuzskatām par vajadzīgu. Nupat lasīju, kā jaunā seriāla ,,Būt mīlētai“ sakarā veidotāji saka – viņi netaisoties iet skatītāju pavadā un izmantot visādus trikus, kas pastāvot seriālu ražošanas vēsturē. Hm, tātad spītīgi nemācīsimies? Tas arī ir latviešu humora paveids. Pasaule jau gadu simtiem zina – kā, abet mēs vienalga darīsim pa savam! Tad arī veidojas produkti, kurus neērti skatīties, it īpaši vietas, kur it kā tiek jokots. Piektdienas vakaros TV valda Krievijā ražots humors. Tik lielā valstī talantīgi jokdari tiek atlasīti viens no miljona. Viņiem jākārpās, cik spēka, lai tikti ievēroti. Mums pietiek pamācīties aktieros, un tad tevi iemet humora raidījumā ar lapiņu rokā, kur uzrakstīta veca anekdote un – tiec nu godam ārā no neveiklās situācijas! Turklāt mūsu TV raksturīgi atvēlēt vienu minūti jokam un piecas tā apspriešanai.

Maizi un izpriecas! To dodiet tautai krīzes laikā. Ir tāds vecs teiciens. Kāpēc ne? Katrā galmā vajadzīgi āksti. Slavu un godu tiem!