Atgriešanās teātrī

Neskatoties uz to, ka [KuKū] kritiķu klubiņš joprojām darbojas bezfinansējuma apstākļos, vēlme diskutēt un reflektēt par šībrīža teātra aktualitātēm “Zoom” formātā nav zudusi.

2020. gada vasara Latvijas teātrī ir īpaša. Ja ierasti jūlijs ir laiks, kad teātri dodas atpūtā un arī skatītāji izrādes var vērot tikai festivālu ietvaros, tad šogad ir citādi. Daži teātri paziņojuši par sezonas noslēgšanu, citi – jau šobrīd atsāk tikšanos klātienē ar skatītājiem, aicinot uz izrādēm neierastās spēles telpās vai formātos. Teātri Daugavpilī un Valmierā jau vēruši durvis pirmajiem skatītājiem klātienē, Nacionālais teātris noslēdzis pirmo “Baltā kuba” e-izrāžu ciklu un izziņojis Oskara Pauliņa gaismu izrādi-izstādi, Dailes teātris skatītājus aicinājis uz pirmo jauniestudējumu “Blokmājas Dons Kihots” Vasaras dārzā un drīz atvērs arī Lielo zāli, fon Stricka villas dārzā sezonu atsācis “Willa teātris”. Triumfē monoizrādes un kamerdarbi divu metru distances retinātās auditorijās. Tikmēr par citu valstu pieredzi teātrī pandēmijas laikā angliski var lasīt Starptautiskās teātra kritiķu asociācijas žurnālā Critical Stages.

[C]Jūlija sarunā dalāmies pieredzē par atgriešanos teātrī un sajūtām, kas radušās, apmeklējot pirmās – kaut distancēti kontrolētās – izrādes; reflektējam par tiešsaistes un klātienes izrāžu uztveres specifiku, par to, kāds šobrīd ir teātris un kas paliks atmiņā no šī mēneša piedāvājuma.[C2]

Vēsmas pēdējā laika spilgtākais iespaids: “Mīlestība pandēmijas laikā – savdabīga parafrāze par pandēmijas laiku. Publika kā vēsture, iedomāts, nosacīts tēls no aktiera skatpunkta, Vienlaikus kadrējums uzsver aktiera vientulību un vizualizē e-teātra pamatprincipu – fokusu uz aktieri, proti, ekrānā parādās ieraksta apzīmējums REC. Iestudējums vienlaikus eksperimentē ar jauno formātu un pauž vēlmi atgriezties pie dzīva kontakta ar skatītāju.

Aktiera dzīvo enerģiju un tās apmaiņu ar skatītāju kā būtiskāko pēdējā laika teātra pieturzīmi uzsver arī Ieva, sevišķi izceļot Mārtiņa Meiera, Artura Krūzkopa, Madaras Botmanes un Daiņa Grūbes aktierdarbus – pat caur datora ekrānu vai scenogrāfijas stiklu, kas fiziski nošķir skatītāju zāli no skatuves.

Laumai visvairāk paliks atmiņā e-teātra attīstība, kurai iespējams izsekot NT “Baltā kuba” izrādēs. Sevišķi drosmīgais Valtera Sīļa un Madaras Botmanes eksperiments izrādē “Baltā sieva”, sapārojot Vizmas Belševicas asprātīgi teātra spoku stāstu ar Snapchat un TikTok estētiskajiem principiem.

Ērikai patīk, ka teātris turpina dokumentēt savu laiku, atstājot arī nākamajām paaudzēm iespēju ielūkoties pašizolācijas krātiņā caur meistarīgo Artura Krūzkopa spēli e-izrādē “Mīlestība pandēmijas laikā”.

Šoreiz [KuKū] klubiņā ciemojas arī “Spēlmaņu nakts” žūrijas priekšsēdētāja Līga Ulberte, kuru iztaujāsim par to, kas mainījies žūrijas darbā, kādus izaicinājumus nesusi šī neparastā teātra sezona un kādi ir viņas spilgtākie iespaidi, skatoties izrādes Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā un Rīgā.