Virtuālo iespēju labirintos

Joprojām eksperimentālais pašbudžeta kritiķu klubiņš tiešsaistē atkal kūko, vēstot par teātra procesu turpināšanos un jaunradi virtuālajā vidē. 

Maijā e-teātra izrāžu piedāvājuma intensitāte pietuvojās pirmizrāžu kalendāram pirmspandēmijas laikā, priecējot ar teātra veidotāju aktivizēšanos un radošu risinājumu meklējumiem.  Maijs iezīmējis plašāku teātra spektru nekā aprīlis – tiešsaistē ir ne tikai jauni projekti un senāku izrāžu ieraksti, bet arī konferences un sarunas par teātri un tā nākotni. Situācija joprojām ir mazliet “kukū!”, un tam pievienojušās bažas par pandēmijas ekonomiskajām sekām lielajos teātros, kur vietu skaitam atbilstošu skatītāju daudzumu, visticamāk, tik drīz nevarēs un nedrīkstēs ietilpināt. Iezīmējusies tendence e-teātri konceptualizēt kā kultūras pakalpojumu, uz kuru par simbolisku cenu skatītāji tiek aicināti iegādāties biļetes, tādējādi sniedzot savu atbalstu mākslai. Teātra veidotājiem – aktieriem, režisoriem, producentiem šobrīd ir sarežģīts laiks. Taču vienlaikus radušies apstākļi ir jauns un kopīgs izejas punkts ar vairāk nekā jebkad agrāk vienojošu kopienas izjūtu, neatkarīgi no ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Klīstot pa virtuālo iespēju labirintiem, dzimst jaunas idejas, un sākusies vasara ar iespējām baudīt mākslu, distancējoties brīvdabā.

Kopumā var secināt, ka šobrīd tajā publiskajā telpā, ko vieno interese par teātri, iezīmējas divi virzieni:

– viens teātra nākotni skaidri saredz jauna veida sintētiskā mākslā, kur izšķiroša nozīme būs tai performativitātei, ko var panākt ar tehnoloģiju palīdzību, vienlaikus centrējot aktieri kā cilvēciskas būtnes vai – varbūt – surogātbūtnes dominanti;

– otru virzienu raksturo arvien asāka vēlme atgriezties pie dzīvas komunikācijas, kur akcents būs ne tik daudz uz tehnoloģiskām iespējām, cik uz klātbūtni, kas skatītājam, atbilstoši šī virziena piekritējiem, palīdz labāk apzināties sevi un reālo pasauli.

Šoreiz [Kukū!] kritiķu klubiņā pārdomas un viedokļi, kas radušies, skatoties konferenci “With, for and about 2020”, kurā sirsnīgi aicinām ar savām prezentācijām pieteikties un diskusijā iesaistīties arī Latvijas teātra māksliniekus, un maija e-teātra izrāžu piedāvājumu, tostarp tādas izrādes kā Paulas Pļavnieces “Džeks Uzšāvējs” un  Klāva Meļļa “Ludzas kadriļa” DDT, Monikas Klimaites “Mēness neredzamā puse” translācija no Liepājas teātra, Ināras Sluckas “Daga stāsts par Endrū” Nacionālā teātra “Baltā kuba” sērijā, kā arī Vladislava Nastavševa “Melnraksts” MČRKT.