Glumova “gosipings”

Recenzija par Nacionālā teātra izrādi “Arī gudrinieks pārskatās”.

TV epizodes jeb seriāli, kā tos dēvējam pie mums, pēc vasaras dīkstāves ir atgriezušies, sagādājot gaidītu atkalsatikšanos un pavisam jaunus pavērsienus savu varoņu dzīvēs. Kamēr torenti vai lūst no jauno sēriju pārpilnības un televīzijas kanāli pasludinājuši neaizskaramo laiku sīkajiem mājas savešanas kārtībā darbiem, pienesumu rudens kultūrražai veicis arī viens pašmāju teātriem ar senākajām tradīcijām. Jau mēnesi varam novērtēt Mihaila Gruzdova veikumu Latvijas Nacionālajā teātrī, kur režisors iestudējis krievu klasiķa Aleksandra Ostrovska Arī gudrinieks pārskatās. Vai mūsdienu prasīgajam skatītājam izrāde ir līdzvērtīgs baudījums tam, ko sniedz notikumu pavērsieni mīļākā seriāla jaunajā sērijā, to spriedīšu balstoties personīgajā seriālu skatīšanās pieredzē.

Izrādē Arī gudrinieks pārskatās atpazinu vairāku savu iecienītāko TV seriālu sižeta līnijas. Greznība, dārgās ballītes, kas pavada varoņu sarežģītās gaitas, man likās mats matā kā Manhetenas jauniešu seriālā Gossip Girl jeb Intrigante latviskajā variantā, ko gan turpmāk šeit vairs nelietošu, tā „glamzīguma” dēļ. Vēl uzmanība jāvērš uz zināmām paralēlēm ar kulta seriālu Bīstamās mājsaimnieces, kura galvenās varones, lai arī atšķirībā no izrādes varoņiem, nedzīvo Pēterburgā kaut kad Ostrovska laikā, saskaras ar tiem pašiem rūpestiem – neizdevusies laulības dzīve, piemērota vīra atrašana radiniecei, rūpes par slimo un vārgo iekļaušanu sabiedrībā. Kur piesiet aci būs arī seriāla Mentālists pastāvīgajiem skatītājiem, tiesa, ne tajā cēlākajā izpratnē, jo iesīkstējušas psiholoģiskās problēmas un noziegumi atrisināti vis netiks, bet cilvēka vēlmju dzīlēm piekļūts gan.

Izrādes galvenais varonis Jegors Dmitričs Glumovs, kādu to redzam uz skatuves Artusa Kaimiņa izskatā, ir dažādu, bieži vienlaicīgi virmojošu emociju pārpilns, bet aiz tām viena kā viena no spilgtākajām jaušama viņa patiesā kaisme uz labu dzīvošanu, kas tiek iesākta ekvivalenti mazāk turīgajiem jauniešiem seriālā Gossip Girl. Jegors izdomā plānu, kas, viņam palīdzēs nokļūt aprindās, kurām nekad nav piederējis un, skaidrs, ka pa īstam tā arī nepiederēs nekad. Lai to realizētu, viņš identificējas ar Mentālistu jeb Patriku Džeinu, kurš burtiski redz, ko kurš domā un kāda rīcība ko nozīmē. Lai arī plāns, kam svētību dod paša māte, strādā jau ar pirmo piegājienu, kur vienas sarunas laikā ir veiksmīgi apvārdots lokāli ietekmīgais paša attālais onkulis Mamajevs, Glumovs apzinās tumši nomācošo atspaidu, ko šāds gosipings nodara viņa personībai un ķeras pie dienasgrāmatas rakstīšanas, kurā izliks visu, ko patiesībā domā par vietējo Bīstamo mājsaimnieču dzīves bezjēdzību, morālo aprobežotību un vizuālajiem defektiem, izrādes finālā saprotot, ka šī nebūt nebija tā labākā doma, kaut gan… varbūt arī bija. Te, kā pēc labas Gossip girl sērijas principa, atstāta vieta skatītāja pārdomām.

Nākamais, uz ko vēlos vērst uzmanību izrādes sakarā, ir varoņu attiecības ar alkoholu un citām apreibinošajām vielām. Manis jau minētajos seriālos alkohols un tā lietošana tiek saistīta gan ar glābiņu, kas veldzē tikai īstermiņa un neizbēgami iegrūž atkarībās, gan kā jauno un veiksmīgo dzīvošanas piedevu, kas nepakļaujas analīzēm par tā sliktajām ietekmēm medicīniskajā izpratnē. Atgriežoties pie izrādes, savādākā gaismā parādās jautājums, kāpēc Glumovs raisa asociācijas ar šķietami psiholoģiski nestabilu jaunu cilvēku. Jāatceras, ka viņš pats teicis „Es nepīpēju… Lai gan… Ja jūs tā vēlaties”.

Neviennozīmīgas ir arī Glumova attiecības ar alkoholu, kas vietumis viņa miteklī tiek dēvēts par „ūdeni”, ļaujot domāt, ka tas varētu būt saistīts ar aizraušanos ar alkoholu jaunības gados, jo kādā sarunā ar gaumīgi tērpto Kruticki Ģirta Jakovļeva izskatā, Jegors ir atklāts un atzīst, ka šī ieraduma dēļ pat nonācis policijas uzmanības lokā. Te nāk prātā mūziķis Andris Kivičs, kurš reiz teicis „Visi dzer, bet man patīk to darīt spilgti”.

Turpinot apreibinošo vielu tēmas risinājumu, īpaša uzmanība jāvelta Sofijas Ignatjevas Turusinas, ko atveido Inga Misāne, attiecībām ar izrādē neidentificējamām apreibinošām vielām, Ostrovska lugas tekstā – ožamo spirtu. Sofija bieži vairs nespēj uztvert pasauli ne īsti fiziski, ne garīgā plānā, tādēļ paļaujas uz misticisma lielo spēku, lai arī sevi pieskaita visnotaļ reliģiozu cilvēku pulkam.

Tāpat norādes uz alkohola klātesamību ikdienā ir nepārprotamas, analizējot sulaiņu uzvedību. Visskaidrāk tas viņos pamanāms, kad abi ietur maltīti no savu kungu maltītes. Kā arī jāpiemin nepārprotamās norādes uz „gaišreģes” vai „pareģes”, Astrīdas Kairišas atveidotās ēteriskās Manefas attiecības ar alkoholiskajiem dzērieniem, viņa izrādēnepieklājīgi tiek nosaukta par alkoholiķi.

Labs seriāls bez tuvības ainām nav dzīvotspējīgs. Arī Gruzdovs ir mūsdienīgojis Ostrovski un salīdzinoši lielu lomu Arī gudrinieks pārskatās uzvedumā ierādījis seksualitātei un tās nozīmei savstarpējo attiecību veidošanā. Manis pieminētajos seriālos ar tuvības atspoguļojumu visdažādākajās variācijās nav problēmu. Rodas jautājums, kāpēc tādas ir izrādei, jo Jegors Glumovs izskatās gandrīz tāpat kā Čaks Bass vai jebkurš viņa draugs Gossip girl. Un es saprotu, kāpēc ikviens izrādes varonis zaudē viņa dēļ galvu. Tomēr jāatzīst, ka Glumovam piemīt vien attālināta seksualitāte. Tiklīdz viņa un Ditas Lūriņas atveidotās manierīgās Kleopatras Ļvovnas Mamajevas attiecības nonāk līdz intimitātei, viņš kļūst bikls, viņa kustības saraustītas un emocijas – vēl pārspīlētākas. Šo īpašību kopums piešķir mīlas ainai pie vārtiem drīzāk pornogrāfisku estētiku.

Seksualitātes pievilkšanās spēku izrādē neiemieso arī attiecību tēlojums starp kādreizējiem mīlniekiem Turusinu un Kruticki. Diemžēl viņu izturēšanās vienam pret otru nepauž pat apdzisušu kaisli.

Jākonstatē, ka neveselīgā seksualitāte un nevērīgās savstarpējās attiecības ir ne vien Ostrovska laika buržuāzijas diagnoze, tādā tā ir arī augstākajai sabiedrībai seriālā Gossip girl un rindu māju kaimiņu starpā seriālā Bīstamās mājsaimnieces. Domāju, alkohola un narkotiku laikmetīgums komentārus neprasa. Veids, kā par to visu runā izrāde Arī gudrinieks pārskatās „nostrādā” caur aktieru sinhrono darbošanos, kas rada asociācijas ar sociālajiem rāmjiem, prasībām pēc vienāduma un vienlaicīguma. Bet, izejot no progresīva seriālu skatītāja pozīcijas, tam pietrūkst viegluma. Tā, ar kuru savā Čaks Bass limuzīnā malko viskiju, vai ar kādu Bīstamās mājsaimnieces dodas pakaļ bērniem uz skolu. Viegluma, kas jaušams Mentālistam, kad viņš dzer tēju un prāto, kurš ir vainīgais noziegumā. Nav trīs minūtēs balss tonis jāmaina no skaļi ķērcoša uz čukstošu un atpakaļ, jāapgriežas 18 reizes ap savu asi un jāpiesmej žogs, lai tikai neviens nepārprastu kas par ko ir. Vai tā ir teātra burvība, ka šeit to visu vajag darīt, tas lai paliek „noslēpums, kuru es nekad neteikšu”ª.

ª Frāze, kas ir katras Gossip girl sērijas pieteikumā. Angliski – That’s one secret I’ll never tell.

  *LU HZF Teātra zinātnes MSP 1.kursa studente