Klaipēdas Drāmas teātrī tiek iestudēts “Kalendārs mani sauc”

Režisors Elmārs Seņkovs Klaipēdas Drāmas teātrī iestudē Andra Kalnozola lielu popularitāti guvušo romānu “Kalendārs mani sauc”. Jauniestudējuma pirmizrāde paredzēta 2025. gada 14. februārī.

Kad Andra Kalnozola bestsellers tika tulkots lietuviešu valodā, tas piesaistīja arī plašu kaimiņvalsts lasītāju uzmanību. Divus gadus vēlāk latviešu režisors Elmārs Seņkovs sarunājās ar Klaipēdas Drāmas teātra vadītāju par idejām iespējamam jauniestudējumam. “Man uz galda ir latviešu grāmata,” šīs sarunas laikā norādīja Tomass Jočis (Tomass Juočys). “Vai tas ir “Kalendārs”?” jautāja Elmārs Seņkovs. “Jā,” atskanēja atbilde. Tā sākās Oskara ceļojums uz teātri Lietuvas jūrmalā. Izrāde “Mani sauc Kalendārs” (Mane vadina Kalendoriumi) 14. februārī sagaidīs skatītājus savā pirmizrādē un tiks rādīta ar surtitriem angļu valodā.

Šobrīd Latvijas un Lietuvas teātra profesionāļi aktīvi strādā Klaipēdas Drāmas teātrī. Šī būs jau trešā E. Seņkova izrāde šajā teātrī. Viņam pievienojas scenogrāfs Reinis Suhanovs, komponists Edgars Mākens, horeogrāfe Sintija Skrabe, gaismu mākslinieks Niks Cipruss un dramaturģe Loreta Kalniņa. “Kalendārs mani sauc” stāstu uz skatuves iedzīvinās 16 aktieru ansamblis. Grāmatas galveno varoni Oskaru spēlēs viens no šobrīd Lietuvā populārākajiem jaunajiem aktieriem Džugas Grinis (Džiugas Grinys). Viņš ir arī galvenās lomas atveidotājs vienā no gada gaidītākajām lietuviešu filmām “Dienvidu hronikas” (rež. Ignas Miškinis), kuras pirmizrāde notiks 24. janvārī. Pagājušajā gadā Džugas Grinis tika izvēlēts kā viens no desmit daudzsološākajiem Eiropas aktieriem starptautiskajā programmā “Eiropas uzlecošās zvaigznes” (European Shooting Stars), ko organizē Eiropas filmu veicināšanas organizācija. Uz skatuves Džugam Grinim kopā ar citiem kolēģiem pievienojas izcilais aktieris Darjus Meškausks (Darius Meškauskas), kurš pagājušajā gadā “Lielā Kristapa” balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvots kā labākais otrā plāna aktieris par lomu filmā “Mana brīvība” (rež. Ilze Melgaile-Kunga).

Klaipēdas Drāmas teātrī valda priecīga atmosfēra – stāsts attīstās raiti.  Pats Elmārs Seņkovs ir ļoti aizrautīgs: “Es ļoti mīlu šo grāmatu un jau sen esmu vēlējies to pārnest uz skatuves,” viņš atzinis intervijā Lietuvas teātra entuziastiem. Arī viņa iepriekšējā izrāde šajā teātrī – “Varovai” (Tomasa Vinterberga filmas “Medības” ekranizācija) – bija veltīta dzīvei mazā provinces pilsētiņā. Seņkovs skaidri definē to, kāpēc viņu piesaista stāsti par dzīvi perifērijā un tās cilvēkiem: “Manuprāt, ir ļoti svarīgi runāt par neredzamiem cilvēkiem. Mēs viņus neredzam ne TV ekrānos, ne ziņās, viņi dzīvo savu dzīvi ļoti klusi, un tajā ir milzīga vientulība. Ņemsim par piemēru Andra Kalnozola grāmatu – šie cilvēki dzīvo vieni, vientulībā, vecumdienās, bet, tikai lasot par viņiem, tu saproti, cik daudz ar viņiem patiesībā notiek. Ir svarīgi šiem cilvēkiem dot balsi, atzīt viņus.”

Režisoru fascinē Oskara tēls. Elmāram Seņkovam tas reprezentē ideju par jauna veida varoni – varoni, kas mūsdienu pasaulei ir steidzami nepieciešams. “Cerība, mīlestība, ticība – lietas, kas ir svarīgas Oskaram, kādam var šķist banālas, taču caur viņa tēlu veidojas jauna tipa varonis, kas iemieso arhetipus no senām pasakām. Viņš atgādina naivu jaunekli, kas dodas ceļā uz laimi un apstājas, lai palīdzētu ikvienam, ko sastop pa ceļam. Šāda labestība mūsdienās ir gandrīz neticama – tā ir kā no pasakas. Tomēr šodien, kad mūs ieskauj tik daudz murgu, mums izmisīgi nepieciešams tāds varonis, kādu piedāvā Kalnozols. Viņš mums piedāvā varoni, kas vieno cilvēkus un pasauli.”

Janvāra sākumā aktieriem, kuri uz skatuves iedzīvina “Kalendārs mani sauc” varoņus, bija iespēja klātienē tikties ar grāmatas autoru Andri Kalnozolu. Viņš ieradās Klaipēdā, kur sarunājās ar aktieriem, dalījās stāstā par grāmatu un to, kā nonācis līdz tās uzrakstīšanai, kā arī vēroja daļu mēģinājuma.

Kalnozols pauda lielu uzticību Seņkovam. Pēc Kalnozola teiktā, viņš uzticas režisora redzējumam un ar nepacietību gaida pašu izrādi. Jautāts, vai viņš nejūt kādu konfliktu starp savu un Elmāra Seņkova redzējumu, autors izplūda smieklos. Viņam grāmata ir dāvana no kāda augstāka spēka, un viņš sevi redz tikai kā mediju – “rokas”. Viņš paskaidroja: “Es ticu, ka avots ir gaisma un labestība, tāpēc nevar būt slikta šīs grāmatas interpretācija. Nav svarīgi, kādā formā būs izrāde. Tajā vienmēr būs daļa no šīs gaismas un labestības. Es nebaidos to nodot citās rokās, jo arī man tā tika dota. Es nejūtu īpašumtiesības uz šo vēstījumu.”

Laimīgu apstākļu sakritības dēļ pirmizrāde notiek 14. februārī – dienā, kad daudzi cilvēki Rietumu pasaulē svin mīlestību. Klaipēda ar tās skaisto vecpilsētu, baltajām smilšu pludmalēm un tuvo Kuršu kāpu ir iecienīts galamērķis lietuviešiem, kas meklē romantisku brīvdienu ceļojumu. Šī gada 14. februārī Klaipēdā tiks svinēta mīlestība visās tās dziļākajās šķautnēs, jo “Kalendārs mani sauc” stāsta par spēju saliedēt kopienas un izdzīt vientulību, par tās audzinošo un iedvesmojošo spēku. Aicināti visi teātra mīļotāji un tie, kas ilgojas pēc gaismas atspulga.

Biļetes un vairāk informācijas: www.kdt.lt