Skip to main content Skip to footer
  • Rezcenzijas
  • Viedokļi
  • Par Teātri
  • Jaunumi
  • Rakstu Arhīvs
  • Rezcenzijas
  • Viedokļi
  • Par Teātri
  • Jaunumi
  • Rakstu Arhīvs

Jaunumi

08. aprīlis 2024 / 0 komentāri
Latvijas Nacionālais teātris

Nacionālajā teātrī pirmizrādi piedzīvos dekadentiskā drāma “Ugunsseja”

2024. gada 11. aprīlī Latvijas Nacionālā teātra Aktieru zālē pirmizrādi piedzīvos ievērojamā vācu dramaturga Mariusa fon Maienburga dekadentiskā drāma “Ugunsseja”, kuru veidojis jaunais režisors Henrijs Arājs.

“Šī izrāde ir par izmisumu. Par jauniem cilvēkiem, kuri šķietami nevienam nav vajadzīgi. Par pasauli, kurā kā likums dominē tikai iepriekšējā paaudze. Par atriebību, kas dzimst no totālas bezjēdzības un apjukuma. Par nesatikšanos, aizbēgšanu, depresiju, pārprastu mīlestību un vēl, un vēl, un vēl…” tā par iestudējumu stāsta Henrijs Arājs. Kopš lugas “Ugunsseja” (1997) radīšanas un iestudējuma Minhenē (1998) un drīz pēc tam angļu valodā Londonā (2000) Maienburgs tiek dēvēts par vienu no talantīgākajiem mūsdienu vācu dramaturgiem. Luga ieguvusi popularitāti daudzviet pasaulē un Latvijā šogad tiek iestudēta pirmo reizi.

Henrijs Arājs aktiera gaitas sācis jau 17 gadu vecumā, vēlāk apliecinādams sevi arī kino lomā Dāvja Sīmaņa filmā “Tēvs nakts’’ un tagad ir sev uzlicis augstāku mērķi – iestudēt Maienburga dekadentisko drāmu. Režisora radošie meklējumi ieved skatītāju dramatiskā pasaulē – labirintā, kurā valda tēvs un māte un kas ir kā sastindzis priekštats, kādai jābūt ģimenes mājai. Savu vietu vecāku ēnā un izeju no tās nespēj rast pusaudži Olga un Kurts. Viņu gatavošanos pieaugušo pasaulei raksturo eksperimenti un apsēstība, kas, tiecoties pēc arvien lielākas neatkarības no vecākiem, noved līdz šokējošam finālam. 

Tomēr šajā labirintā sastopamies ar atvērtu, ironijas un spēles pilnu teātra valodu, kurā izgaismojas ļoti būtiski rietumu civilizācijas jautājumi. Vai maz iespējams atklāt dabas noslēpumus, neiedziļinoties cilvēka būtībā? Caur šīs filozofijas prizmu cilvēks tiek uzlūkots kā nestabils un nepastāvīgs. Pretrunas un konflikts mūsdienu cilvēku attiecībās ir sengrieķa Hērakleita novērojums, proti – viss pretstatos esošais veido spēku strāvojumu. Tā rezultātā rodas siltums un dzīvības forma. Tādēļ viņa pastāvošajā pasaulē objekti bija kustībā un sastāvēja no viena elementa. Uguns.

Mariuss fon Maienburgs un Henrijs Arājs saskaldītājā, traumētajā mūsdienu pasaulē mūs gluži kā Hērakleits aicina neiekāpt vienā un tajā pašā upē divreiz. Aicina izrauties no pagātnes ēnām un labirintiem, šķīstīties ugunī, atrodot sevī spēku radīt šajā pasaulē nevis iznīcību, bet dzīvību un siltumu.

Lomās:  Tēvs – Uldis Anže; Māte – Evija Krūze; Kurts – Igors Šelegovskis; Olga – Jana Ļisova; Pauls – Uldis Siliņš. Mākslinieciskā komanda: režisors – Henrijs Arājs; tulkotāja – Anna Mačāne; scenogrāfs – Adriāns Toms Kulpe, kostīmu māksliniece – Madara Botmane; gaismu māksliniece – Krista Erdmane; video mākslinieks – Toms Zeļģis; muzikālais noformējums – Platons Buravickis; producents – Rihards Gāle.

Dalīties Post Ieteikt

Visi autori

    • Kroders.lv
    • Ieva Rodiņa
    • Atis Rozentāls
    • Silvija Radzobe
    • Lauma Mellēna-Bartkeviča

Par mums

Moto: “Teātris ir viena jancīga padarīšana…” (Oļģerts Kroders). KRODERS.LV ir informatīva un analītisku domu telpa.

Pats o.k.

OĻĢERTS KRODERS
(09.08.1921 – 10.10.2012)
Latviešu teātra režisors, pedagogs un aktieris, aktrises Hertas Vulfas un teātra kritiķa Roberta Krodera dēls.

Kontakti

  • Galvenā redaktore Ieva Rodiņa
    ieva@kroders.lv
  • Redaktore Vēsma Lēvalde
    vlevalde@gmail.com
  • Jaunākā redaktore Paula Kļaviņa
    info@kroders.lv
  • Ziņu redaktore Ramona Rubene
    info@kroders.lv
  • Galvenā redaktore
    Ieva Rodiņa
    ieva@kroders.lv
  • Redaktore
    Vēsma Lēvalde
    vlevalde@gmail.com
  • Jaunākā redaktore
    Paula Kļaviņa
    info@kroders.lv
  • Ziņu redaktore
    Ramona Rubene
    info@kroders.lv