Par Latvijas Teātra darbinieku savienības vadītāju ievēlēts Ojārs Rubenis

2021. gada 26. februārī platformā Zoom notika Latvijas Teātra darbinieku savienības (LTDS) 12. kongress, kurā ievēlēja jaunu valdes priekšsēdētāju – Ojāru Rubeni. Ilgadējā LTDS valdes priekšsēdētāja Daiga Šiliņa uz šo amatu vairs nekandidēja. Kongress pieņēma REZOLŪCIJU par trīs aktuālākājām nozares problēmām.

Uz turpmākiem trim gadiem ievēlēta arī jauna LTDS valde šādā sastāvā: Egils Melbārdis, Gundars Āboliņš, Dainis Grūbe, Līga Ulberte, Anna Sīle, Evita Ašeradena, Dana Bjorka, Daiga Šiliņa.

LTDS revīzijas komisijā tika ievēlēti: Gatis Strads, Juris Bartkevičs, Arnita Jaunzeme.

Latvijas Teātra darbinieku savienības 12. kongresa REZOLŪCIJA

2021. gada 26. februārī, izmantojot tehnoloģiju doto iespēju attālināti pulcēt lielāku cilvēku skaitu,

kopā sanāca LTDS 12. kongress, kopskaitā – 239 cilvēki.

2020. gadā aizsākusies ārkārtas situācija valstī, kas satricinājusi vairākas tautsaimniecības nozares, tostarp kultūru, liek mums vērst uzmanību uz trim būtiskiem un teātra nozarei aktuāliem jautājumiem:

1. Covid -19 ietekme uz teātra situāciju Latvijā

Aicinām LR Ministru kabinetu un Kultūras ministriju jau pašlaik (balstoties uz teātru spēju pielāgoties situācijai un strādāt ierobežotoes apstākļos) sākt detalizēti analizēt šībrīža situāciju un veidot mehānismu atlabšanai pēc krīzes, lai, sasniedzot zināmu sabiedrības vakcinācijas līmeni un ievērojot jau apstiprinātos drošības pasākumus, maksimāli ātri atsāktu teātru darbību un atvērtu vismaz daļējam publikas apmeklējumam. Ilgstoša teātru dīkstāve nozīmē ne tikai ekonomisku strupceļu skatuves mākslas organizācijām, ņemot vērā, ka lielu daļu finansējuma nodrošina ieņēmumi no biļešu tirdzniecības, bet arī psihoemocionālo spriedzi radošo profesiju pārstāvjiem. Savukārt ilgstoša teātru slēgšana neatgriezeniski ietekmēs teātra klātienes apmeklēšanas tradīcijas, kas atsauksies uz visu nozari un sabiedrības garīgo veselību pēc pandēmijas beigām.

2. Rīgas pilsētas atbalsts profesionālai teātra mākslai

Rīgai kā Latvijas galvaspilsētai, kur dzīvo vairāk nekā trešdaļa no visas Latvijas iedzīvotājiem, un kas ir viens no nozīmīgākajiem kultūras centriem valstī, ir jāiekļauj un jāsniedz mērķtiecīgs un paredzams atbalsts arī profesionālajai skatuves mākslai. Nav pieņemama situācija, ka pilsēta ar lielāko budžetu valstī neuzņemas atbildību par profesionālām kultūras institūcijām, ņemot vērā, ka liela daļa profesionālās mākslas valsts un nevalstisko organizāciju atrodas Rīgas pilsētā. Tāpat problēmu saasina salīdzinājums par labu Valmieras, Liepājas, Daugavpils, Rēzeknes pilsētu domēm, kuru atbalsts saviem teātriem ir nozīmīga to dotāciju daļa.

3. Kultūras pasākumu informācija sabiedriskajos medijos

Apspriešanai ar partneriem un iespējamā tirgus dalībniekiem, divus mēnešus pēc sabiedrisko mediju iziešanas no reklāmas tirgus, ir nodotas NEPLP vadlīnijas, pēc kurām vadoties LTV un LR jāveido savas vadlīnijas, lai atrunātu turpmāko sabiedrisko mediju sadarbība ar kultūras nozari. Pašlaik publicētas tikai LR vadlīnijas, kas pakļaujas plašai interpretācijai un šobrīd būvētas, abstrahējoties no līdzšinējās pieredzes, tāpēc daudzi svarīgi punkti palikuši neizdiskutēti, tie attiecas arī uz nākotnes LTV vadlīnijām.

Aicinām diskutēt – tai skaitā, bet ne tikai par:

– uzstādījumu, ka informatīvajiem paziņojumiem, piemēram, jauniestudējumu vai koncertu reklāmām, kurus primāri sniegs valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrības, nedrīkst būt peļņas gūšanas raksturs,

– pasākuma valstiskā nozīmīguma statusa izvērtēšanas kritērijiem, atlasi un vērtētāju kompetenci, kuri uzņemsies šo funkciju (jo šāds nosacījums ir informatīvo paziņojumu šķirošana)

Rosinām turpināt strādāt pie pilnīgāku un skaidru vadlīniju izveidošanas, lai sabiedrība būtu galvenā ieguvēja no mediju jaunā statusa.